Kā es mācījos mozaīku gatavot.

 
    Tas bija jau sen, sen; nu, varbūt ne tik sen, bet labs laiciņš jau pagājis, izgatavotā mozaīka jau iedzīvojusies savā vietā, tamdēļ droši varu stāstīt kā tas notika...
    Novembra pēdējās dienās vietējā radošo ļaužu kopa gatavojās apgūt mozaīku gatavošanas tehnoloģiju, tamdēļ viesos tika aicināta aizrautīga mozaīku gatavotāja Tija, kas arī ir tik pat prasmīga paraboliskā tamborējuma meistare. Šoreiz iepazināmies ar mozaīku gatavošanas smalkumiem...

      Visizplatītākā mozaīku sadzīviskā lietošanas ir Vidusjūras valstīs, sevišķi izceļas Itālija.  Tur arī ir smalkās smaltas ražotnes- ar rokām gatavots stikls, kas arī ar rokām tiek sadalīts. Šiem stikla gabaliņiem ir tas īpašais dzidrums, īpašais gaismas stara lauzums, tamdēļ izstrādajumi, kuros tiek izmantota smalta, ir īpaši dzidri vizuļojoši. Smaltas gabaliņos tiek iestrādāts arī tā sauktais lapiņu zelts, ko labi pazīst seno lietu restaurātori...Te vari paskatīt vairāk- http://www.mosaicartsupply.com/smalti-mosaic-glass.aspx

      Kad bijām iepazinušies ar īso mazaīkas gatavošanas vēsturi un tehnoloģiju, tad draudzīgā pulkā ķērāmies pie darba...Katrs bija sev līdzi paņēmis dažādus savus dārgumus, ko iestrādāt mozaīkā- kam pie jūras lasīti akmentiņi un stikliņi, kam mīļākā krūze vai bļodiņa prasījās uz iemūžināšanu...man arī :D

    Mana musturdeķa  "idejiskā māte" gatavo ietvaru spogulim. Izmatota tiek skaidu plāksne, pva līme, šķīvju šķilas, flīžu lauskas un organiskā stikla gabaliņi...

   Jauka kolēģe "plosās" ar jūras akmentiņiem un krūzes lauskām....viss papildināts ar speciālajiem mozaīkflīžu gabaliņiem...

   Mans meistarojums-šķīvju lauskas, floristikas stikliņi, mozaīkflīžu gabaliņi un...mīļākā kafijas krūze, kas aizsūtīta "citos kafijas laukos"... Vidu atstāju brīvu, jo vēlējos ielikt iekšā spoguli, bet tā arī līdz spogulim netiku. Kas sanāca galu galā, skaties tālāk...
   Visi iedomātie gabaliņi pa priekšu tiek izkārtoti vajadzīgajās vietās ( man nemaz negāja tik viegli kā gribētos...). Kad kompozīcija izvēlēta, katrs gabaliņš tiek bagātīgi nosmērēts ar pva līmi, pat var teikt, ka kārtīgi vienkārši uzliek līmi virsū. Kad liek gabaliņu atpakaļ vietā, tad līme burtiski spiežas no apakšas laukā, bet tā tam jābūt, lai labi turētos...

   Kad veidojums kārtīgi nožuvis vismaz 24 stundas, bagātīgi to noklāj ar skāba krējuma konsistences flīžu šuvotāju; gaida, kad  nožūst, tīra vēl ne līdz galam nožuvušu...

                                         Tāds izskatās mans gatavais darbs.

Praktisko pielietojumu radis virtuvē- uz šī paliktņa "dzīvojas" karstie trauki un pannas no cepeškrāsns...Paliktnis piedzīvojis visas Ziemassvētku piparkūkas un Jaungada cepešus...

Nezinu, sajūsmā neesmu par šiem veidojumiem, bet tomēr neatmetu cerību kādreiz šādā veidā izveidot kādu galdiņu, sienas fragmentu, bet pilnīgi noteikti pēc gadiem pieciem man būs šādā veidā flīzēta terase mājas austrumu pusē...