Tamborēta cepure meitenei.

Šķiet, kas var būt vienkāršāks- tamborēta cepure meitenei...Bet tā nemaz nav! Jā, ja tamborē "uz dullo", ja blakus ir galva, uz kuru piemērīt, tad viss ir kārtībā. Bet, ja tu pat īsti nesaproti, ko vajag-"viss būs labi, tikai ne daudz caurumu"...Pat aptuvenais fasons nav zināms.

Pāris dienas pagāja kamēr "pārraku" visas man zināmās shēmas, bet tad arī, protams, gala variants ir ar pašas ieviestām korekcijām.

Improvizēta platmalīte no 70% akrila un 30% mohēras dzijas.
 Pavediens diezgan smalks, tamborēju ar 3.5 nr. tamboradatu.

100% akrils, 3.5 tamboradata.
Man pašai ļoti patīk...Ja gatavotu sev, izšūtu arī ziedlapiņas-baidījos,
lai pasūtītāja nesabīstas nospožuma...

Radošo eksperimentu rezultātā Gaspažiņa tika pie naģenītes...

Lai ir kur "iemest aci", ja arī Tu gribi kādu tamborētu cepuri:

Gandrīz dobīte uz galvas,

 te foršas mices,

te vairāk biezākas,

 tiešām bērnu cepurītes,

 vairāk iedvesmai,

 daudz dažādu micīšu,

te arī,

te vēl,

 te ne tikai cepures,

un te

vēl pēdējais iedvesmai !

Pērļu rotas pavasarim

Meitenes gaida pavasari!  Ļoti, ļoti gaida...Gribas spirgti zaļo, rozīgo, gaiši zilo, maigi dzelteno sev apkārt...

Šim maigi zaļajam komplektam briedu samērā ilgi, jo...nu, garlaicīgi man tās pērles vērt uz tās makšķerauklas, garlaicīgi...Tad, kad sāc tamborēt kopā, tad jau gan ir savādāk, bet tā savēršana... Stikla sēkliņpērlītes kopā ar slīpētām akrila bumbiņām, 16mm makšķeraukla un pacietība, pacietība, pacietība...

Tiem, kas tomēr vēl nezina, kā top tamborētās rotas: paskaties šeit

Atliek vēl "pieskrubināt" klāt kādu auskariņu (stikla bumbiņas ir apvērtas ar sēkliņpērlītēm) un vienkāršu dedzināto organzas puķi, kam pērles vidu....

Tā atnāk pavasaris!

     Kad "maisam gals ir vaļā", tad rokas nevar vien beigt darīt- divas klasiskā pinuma rotas, kuras šoreiz "sasievišķotas" ar pieskaņotām lentītēm, bet vienai klāt kuloniņš un auskari ar tā saukto Barokālo pērli ,
Tad vēl vienkāršas mazo meiteņu krelles un kuloniņš no slīpētām akrila bumbiņām ( uzvērts uz elastīgās auklas) , un  tamborbroša ,kas gatavota, izmantojot Lisa Heart akrilu un 3.5 nr tamboradatu...

Tā, lūk pastrādāts!

 Pamēģini Tu arī...

Grūti nebūs, bet izrotāsi sevi jaunam pavasarim!

Dažādas "tējas"...:)

Man, par lielu nožēlu un veselības sabojāšanu, tēja nav mīļākais dzēriens...Esmu absolūti padevīga melnai, stiprai kafijai bez cukura-mmmm (domāju, ka steidzami jāiet pagatavot...:D)

Tēju izmantoju citām vajadzībām.

Noteikti jau esat pamanījuši, ka esmu "iekritusi" uz filca ēdamlietu gatavošanu. Šeit laikam pie vainas mana profesija, bet tas tagad netiks iztirzāts. Gatavas jau ir krēmkūkas un arī vēršacs un saldējums ir pieejami, bet, ko tad dzers virsū?

Kafiju mazi bērni nedrīkst dikti daudz dzert :D:D:D, bet tēja būs kā reiz laikā...klejojumos pa tīmekli uzdūros šim 

"tējas" pagatavošanas variantam, bet man nepatika tas, kas man sanāca no filcīša. Tamdēļ ņēmu talkā citus pieejamos audumus. Nerādīšu visas iespējamās variācijas, bet apstājos pie kanvas, kas, man šķiet, arī visvairāk imitē tējas maisiņu...Protams, ka tas viss( kā jau absolūti ekskluzīva tēja) , tiek rotāts ar "dārgakmeņiem" un laists apgrozībā. Pildījumam- akurāti salocīti čaukstīgie konfekšu papīrīši. Jūtīgāks deguns var vēl sasmaržot šokolādi...

Vienai "tējošanas"reizei pietiks...

      Kad mazajām meitenēm tējas gana, tad nāk saprašana, ka arī lielās "meitenes" var palutināt.
 Sākumā jau pati sevi... Zinot tēju labās īpašibas, sadūšojos ilgi pagatavot cerētai idejai- acu kompresei no dabīgajām zālītēm...Ar roku uzzīmēju maskas kontūru, dubultā saliktu audumu nošuvu ar zig-zag dūrienu, pa neaizšutu maliņu iekšā visi vasarā lasītie labumi- kumelītes, sarkanais āboliņš, kliņģerītes un mazliet piarmētras spirgtumam. Ja Tu zinātu kā smaržo!!!  Smaržas apdullināta, pagatvoju arī kompresi no melnās un zaļās tējas, kam pievienotas rožu un saulespuķu ziedlapiņas un rožu izvilkums( tā uz bundžas rakstīts- "Mabrock" flawored tee Hawaiian Delight).

Lietošana-
Aplej kompresi ar verdošu ūdeni, tur 3 - 5 min., viegli notecina lieko mitrumu, nedaudz atdzesē, lai acīm nebūtu par karstu. Kompresi klāj uz notīrītām acīm un tur 10 min. Pēc kompreses noņemšanas seju nomazgā ar kompreses novilkumu vai ūdeni. Paredzēts vienreizējai lietošanai.

Ideja nav mana- esmu to "nočiepusi" no Annas Liepas , bet interpretēcija ir mana, tirgot netaisos, tā kā - ceru, ka dzīvosim draudzīgi...

    Pa atslēgas caurumu ļauju ielūkoties, ko daru tagad- tas taps ilgi, jo daudz dažādu mazdarbiņu un pasūtījumu, bet ceru to atrādīt pabeigtu pēc kāda mēneša...

    Bet blakus man klusi  visu laiku čubinājās Gaspažiņa...visus filca atgriezumu brīnumus gan nerādīšu, bet šitas pārītis ir pelnījis "nozīmēties". Iepazīstieties- Kaķu jaunkundze un Suņu kundziņš visā savā zeķubikšu krāšņumā...

Lai radoša un ražīga Tava nedēļa!

  Jaunu tikšanos nedēļas vidū solīt man grūti, bet nedēļas nogale gan rezervēta rakstīšanai...

Tamborēts plecu lakats.

Kā jau iepriekš rakstīju, sapratu, ka sen neesmu neko  lielu un praktisi lietojamu  radījusi savai mammai. Tuvāk izpētot veco lakatu, atklājās, ka tas cietis arī no kožu uzbrukuma. Tuvojas mammas vārda diena, tamdēļ ķēros pie darba. Izmantoju klasisko pāvu rakstiņu, tamborēju ar "Adeles"  33% vilnas, 37% mohēras, 30% akrila  dziju. Izlietoju 6 1/2 ficītes, tātad- mazliet vairāk kā 325 grami ar visām bārkstīm. Vārda diena gan tikai aprīļa vidū, bet dāvanu atdevām jau aizvakar- lai lietojas, kamēr vēl salti vakari...

Sveiciens topošajai vārda dienas gaviļniecei, kas mūsu ikdienu dažādo un ļoti palīdz!

Ko sadarīt, kamēr neraksta blogu?

   Atbilde laikam ir-  visu un neko! Jā, tā es to varu teikt. Nezinu, vai nebija laika, bet gribēšanas rakstīt tiešām nebija. Labprāt ielūkojos citos, sev tuvos blogos, labprāt un ar lielu prieku skatījos, kas notiek, kā gaidam visi pavasari, bet rakstīt pašai nemaz nebija spēka. Pieļauju domu, ka tas tamdēļ, ka iegadījās daudz rakstāmgabalu, kas saistīti ar profesionālo darbošanos, tas noteikti varēja nosist vēlmi rakstīt šeit. Arī gripa mūsmājas nebija smādējusi, dažādas citas, ar veselību saistītas lietas, lika sevi manīt...Vienvārdsakot, kādā brīdī sajutos vienkārši beigta....
  Daudz jau man nevajadzēja, lai augšāmceltos, tikai to kripatu spirgtās pavasara saules, kas man tika dota sestdien un svētdien, tikai tos pirmos cīruļa treļļus, ko dzirdēju sestdienas rītā, tikai tos pavasara ziedus, kas ļoti uzstājīgi lien laukā no zemes un agādina: "Būs, būs, viss drīz būs riktīgi feini!"
  Ko pilnīgi noteikti gribu atrādīt un pastāstīt :

  Esmu notamborējusi sev lakatu, diezgan liela izmēra beigās sanāca...No lielā deķa satamborēšanas palika pāri dzija, kas man ļoti, ļoti gāja pie sirds ar savu krāsu. Izskatīju daudzus tamborīšu variantus, bet secināju, ka, lai cik viņi visi skaisti, kādu laiku neko no gabaliņiem meistarot negribu :D Sāku ar pilnīgi citu rakstu, ar vienu dzijas pavedienu- veidojās bezgala skaisti zirneklīša raksti, bet man šķita, ka k-kas nebūs lāga. Kad bija notamborēta 1/3, tad izārdīju pirmo reizi. Liku kopā divus pavedienus, tamborēju atkal- 2/3 un viss atkal ārdās ārā, jo...nu, nebija mans tas raksts...

Šo no paša sākuma biju atlikusi kā pārāk vienkāršu, likās, ka nekas īpāšs tur nesanāks, bet pēc kāda laiciņa sapratu, ka tas ir īstais. Ir īstais lakats vēliem ziemas vakariem pie kamīna, ir īstais lakats rāmai pasēdēšanai dārzā vasaras vakarā, ir īstais lakats burvīgai saulrieta pastaigai gar jūru...Tāds tas man ir sanācis!

Aiz intereses izvilku no plaukta savu pirmo lakatu, ka tamborēju kā dāvanu mammai, kad man bija 11 gadi...un nomulsu! Man nav skaidrs, ko ar tādu "kabatslakatiņu" var sadarīt...bet mamma tikai smaida! Tātad- nākamais darbs- jauns lakats mammai!

Kūkas ar' nav gājušas man secen. Pēc mazajām krēmkūciņām sāku meklēt tālāk- tik ļoti mani tās bija savaldzinājušas....Kas meklē, tas atrod! Lūk, ieskaties arī Tu :

https://picasaweb.google.com/valisis0/FotosComidaHechaEnPanolenciDeLaWeb#

Mana kūka ir neliels pakaļdarinājums šai :

https://picasaweb.google.com/valisis0/ComoHacerUnaTortaPasoAPasoYSuDecoracion#

Redzot, ka tas patiesībā nav sarežģīti, viegli saņēmos savai kūkai. Tortīte jau šorīt dodas pie manām Rūķumeitenēm uz darbiņu, lai viņas var kārtīgi paspēlēties, bet nopietnākiem darbiem torte noderēs, kad vēl reizi no reizes būs audzītei jāskaidro, kā tad izskatās viens vesels, puse, 1/4 daļa un 3/4 daļas...

Šūšana kopumā  aizņēma kādas 8 stundas, bet tas tamdēļ, ka šuvu ar rokām. Nākamo variantu mēģināšu ar mašīnīti.

Šis veidojumjs mums palīdzēja tikt galā ar gripu, bet palīdzot arī veiksmīgāk pārslimot Rotta vīrusi, bet par to laikam tomēr citā reizē, jo šodien jau gana rakstīts...

"Ātrās" matu sprādzes.

  Vakar rīta steigā dzirdu nelabu brēcienu : "Mamm! Man nav vairs nevienas sprādzes!" Ticu, ticu, jo sprādzes var redzēt visur, tikai ne Gaspažiņas matos :D  Bet pie darba jāķeras...Vilku laukā savus peļkrājumus.
  Dažas iepriekš nopirktas plānās matu gumijas, saspiežamās sprādzītes, pogas, enģelīši un zaķēns ir no reiz "timmaros" pirktiem dekoratīvajiem knaģīšiem, sirsniņas ar'no dekoru "sērijas", bet fiksā filcpuķe vēl no Ziemassvētkiem īsti nav atradusi savu vietu...

   Karstā līme silst, dažām sprādzēm "noķibinu" melno plastmasu, pogas mēģinu uzvērt gumijām, izdodas, gan tikai vienu iedabūt vietā- pogas kājiņas caurumiņš tāds mazāks gadījies...Tad mudīgi visu, kas jāpielīmē, līmēju klāt...10 minūtes rīta steigas un ir gatava vesela čupa ar matu rotām!

   Gan manas, gan Gaspažiņas absolūtās favorītes- maigi zaļās sprādzītes ar rozā ziediņu (reiz apdares darbiem biju nopirkusi lentīti, kas visa sastāvēja no šādām lapiņām un puķītēm, atliek vien sagriezt...). Klāt vēl nedaudz sēkliņpērlīšu...

Pavasara krelles.

  Nezinu, kas pie vainas- slinkums vai laika trūkums, bet tā arī nesaņēmos piedalīties Irēnas organizētajā konkursā.
  Laikam šoreiz arī nevajadzēja, ja reiz laiku tam neatradu. Gan jau, ka būs vēl kāda cita reize,kad notiks k-kas līdzīgs...Lai gan idejas, uz lapiņas sarakstītas, joprojām karājas piespraustas pie ledusskapja.
Viena darba tapšanu pat jau esmu safotografējusi, bet šoreiz vienkārši publicēju gatavo rezultātu- krelles, ko dāvinu tiešām bieži!

P.s. Vēl vakar pārlūkoju visus konkursa darbus. Sapratu, ka nevaru izvēlēties vienu darbu, kurš man patīk vislabāk, tiešām nevaru...

Šūtas ēdamlietas

Kā jau rakstīju iepriekš, biju ķērusies klāt kūkām. Man tik ļoti iepatikās Zizes piedāvātais kūku variants !http://zizehandmade.blogspot.com/search/label/Aprakts%20%28tutorial%29 

 Redzi, "sacepu" veselu šķīvi...Labi, ka beidzās piemērots audums, savādāk tā kūkošana varēja slikti beigties :D  Biju pat devusies uz savu vietējo, kā darba meitenes smej, "Gučī salonu" , bet nekā-tur šoreiz neko piemērotu kūku gatavošanai neatradu...

Iekarsusi uz "šūtu" ēstgatavošanu biju kārtīgi, sāku rakt savus krājumus!  Uzradās smuks, balts filcītis, bet  tikai trīs nelieli gabaliņi, biku dzeltenā arī bija vēl atlicis...Mazliet sintapona polsterītim un "Vēršacs" gatava...Vēl tik mazliet pipariņus gribējās uzbērt- melnas pērlītes būtu grēks manos krājumos neatrast!

  Tad atcerējos par Laines saldējumu-
 http://mammasrokas.blogspot.com/search/label/Grabul%C4%ABtis%20%22Sald%C4%93jums%22
  Bruku vēl reizi virsū krājumiem- šoreiz tiešām nācās izlīdzēties ar pārpalikumiem. Saldējuma bumbiņas no tā, kas palika pēc kūku gatavošanas ( bija 2 t-krekliņi ),  vafelīte no stipri safilcējušās jakas, pildījumam atgriezumi no darba procesa un maza kripatiņa sintapona...bet tiešām maza!  Manā variantā ar bumbiņu audumu tā knapāk- rozā vajadzēja gatavot lielāku un stingrāku, arī baltā "prasa" vairāk pildījuma, bet priekš pirmā "salčuka"...jāēd tik nost! 

  Lūk, tādas kulinārās traklietas notika mūsu mājās vakar! Esmu apņēmības pilna doties uz Gučībodēm, lai iepirktu feinu materiālu kūkām un saldējumiem, droši vien, kas saņemšos arī vēl kādām ēdamlietām. Āķis lūpā ir! Tuvojas Gaspažiņas vārdadiena- noteikti tapināšu kūkas...Bet šie veidojumi pārceļas pie manām Rūķumeitenēm uz darbiņu...

Žābo, kas piesauc pavasari.

    Pārskatu milzīgo fofogrāfiju krājumus, meklējot dažādus darinājumus, kas radīti bērnu vajadzībām. Nejauši uzdūros bilžām, kur mans pagājušā pavasara darinājums- tamborēts žābo, kas veidots no puķītēm, sastiprināts uz filca auduma un izšūts ar pērlēm.
   Uzlieku reti, bet, kad uzlieku, tad lieks, ka saule pie manis no debesīm nokāpusi...
Dāvāju arī Tev daļu no sava saules spirgtuma!

Lai pavasaris sasniedz mūs ātrāk!

Komplektam arī apročpogas...

Lūdzu, kūciņu!

  Paldies ZIZE par superīgo pamācību: http://zizehandmade.blogspot.com/search/label/Aprakts%20%28tutorial%29
  Mana Gaspažiņa ir tikusi pie pirmās kūkas, sajūsma ir vienreizēja. Ķeros pie darba, lai satapinātu kūkas savām darba mīļmeitenēm- tās arī labprāt "kūko" !

Gatavs!

Izdarīju to...Piektdienu visu, pilnīgi visu veltīju deķa satamborēšanai. Sāku no agra rīta, beidzu kārtīgā naktī. Jau iepriekš bija satamborētas 7 šķērsu rindas, vajadzēja satamborēt vēl 3 un  tad visu pārējo kopā.

Dibens tika pacelts tikai tad, kas savādāk nevarēja- fiksie ēdieni ēdienreizēs, uzslaucīt grīdu un izkārt veļu...viss!

Tad vēlā pēcpusdienā atklājās, ka nepietiek dzijas, lai aptamborētu malu...Nu, ko..."segloju" savu uzticamo braucamo un uz Bausku prom! Tad gan iepirku dziju ar rezervi- izskatās, ka taps arī kāds romantisks plecu lakats vēsiem vasaras vakariem...

   Tādi nu izskatās mani divi metri platuma un divi metri garuma...(Precizitātei- 2.05 * 2.05 metri- uz malas rēķina.)
   Bet patiesībā tie ir divi reiz divi metri prieka, pacietības, mīlestības, ieceru, pārdomu, sarunu, gaidīšanas, cilvēku iepazīšanas. Agri rīti, gari vakari, klusas pusdienas snaudas stundas, garas un aukstas sniega dienas...Tas viss tur ir, tas viss silda ķermeni un garu. Milzīgu PALDIES saku Kastaņmammām 2008 un Agnesei personīgi par iesaistīšanu un praktisko palīdzību tapšanā. Kastaņmammas- virtuālais rokas spiediens jums visām...(zinu, ka mēdzat te ielūkoties...:D )
   Gaspažiņa gāja vakarā gulēt, zinot, ka k-kad naktī deķis tiks pabeigts. Lūdza, lai apsedzu ar deķi, kad tas būs gatavs. Tās emocijas nav aprakstāmas- bērns deķi apskāva, samīļoja un sabučoja...tas viss pa miegam, ar aizvērtām acīm un smaidu uz lūpām...Tāds VIŅŠ ir, man deķis. Un tieši VIŅŠ, jo par TO nav nosaucams...

Tik tās mantības man palicis pēc deķa  pabeigšanas- ar laiku noteikti taps arī spilveni...

   Tad vēl, sašķirojot dziju, izrādijās, ka mājās diezgan daudz sarkano un lilligi-violeto diegu kamoliņu...Sarkanie palikuši pāri pēc kleitiņas, bet lill-rozā atceļojuši no Omītes mājas...Izskatās, ka Gaspažiņa arī tiks pie sava deķa- tas varētu būt no 50 vai 60 gabaliņiem...

Nu, un tas, tā teikt- "sēklai"...neiespringstot un lēnām, termiņu nolieku uz gadu...

100 gb.

Jā, jā, jā...es to esmu sadarījusi- visi 100 kvadrāti ir gatavi!

   Bet tas jau vairs nav normāli, tā ir histēriska apsēstība....vakar tiešām tamborēju līdz fiziskam bezspēkam, tā, ka zaļš gar acīm griežas, lai tikai pabeigtu...Fui, riktīgs fui!
  Šorīt jau lielā agrumā cēlos, bīdīju istabā mēbeles(tas nekas, ka citi guļ...man vajag...), lai tikai būtu vieta, kur " izklāties"...saliku, bet pagaidām turos, lai neko nemainītu...Līdz dienas beigām neko nepārlikšu- tā vēsu prātu jāpaskatās...Satamborēšu kopā, tad gan par normālu cilvēku atkal kļūšu- ieceru daudz, varbūt pat paspēšu piedalīties arī Irēnas konkursā!

Deķis. Atskaite sev un tev.

Deķatskaite- domāju, ka priekšpēdējā...

Šobrīd ir 90 gabali, vēl pēdējie 10...

 Anna, sarauj!

Iedāvināts...Paldies, Agnese!