otrdiena, 2010. gada 31. augusts

Jaunais gads

      Vakar biju pirmo dienu darbā- pēc sava garā, skaistā, iedvesmojošā, burvīgā un visādi citādi superīgā atvaļinājuma. Satieku vienu no pirmajām kolēģēm, kas uzrez saka: "Kāpēc Tev nekas nav uzrakstīts? Es katru dienu palasu un paskatos, ko Tu esi sadarījusi..." ....Nu, un tad man nāca apskaidrība, ka šītā mana ļurināšana tomēr kādam der; un tad vēl, kad vakar izlasīju vairākas vēstules visiem zināmajā draudzīgajā portālā, nostiprināju domu, ka rakstīšanai ir sava sāls un piparu garšiņa...
     Neņemiet ļaunā, ka nerakstīju kādas dienas, bet tas nenozīmē, ka slinkoju... Gatavoju rotaļlietu mazai meitenītei, štukoju, kā sašūt aktivitāšu paklājiņu 1-gadniekam, domāju un meklēju kā pucēt savu Gaspažiņu pirmajā skolas dienā, cepu kūkas savā dzimšanas dienā...tiešām sanāk kārtīgs jaunais gads!
     Sazvanoties ar manas Gaspažiņas krustmāti, kas angļuzemē studē un piestrādā, uzzināju jaunu saldā recepti ( nu tas saistībā ar manu dzimšanas dienas zefīrkūku)- saldais ticis pasniegts kādās smalkās kāzās kā galvenais saldēdiens...manam Latvijas vēderam un mēlei iedvesmojoši nelikās, bet nu stāstu...

  • trīs baltās tostermaizes šķēles,
  • ogas un augļi pēc izvēles,
  • saldais krējums ar cukuru...
Tostermaizēm pa vidu saliek ogas un augļus, liek aukstumā zem neliela sloga...nogatavina dažas stundas ( nav zināms, cik :) ), tad apgriež garozas daļu un pārlej veidojumu ar saldo krējumu, kas samaisīts ar cukuru. Grezno ar ogām; man liekas, ka vajadzētu "piespert klāt" arī vaniļu...izmēģinājusi neesmu, bet labprāt uzzinātu kā Tev gāja ar šī brīnuma gatavošanu..

Paldies tiem, kas atrod laiku šeit ielūkoties!

   

piektdiena, 2010. gada 27. augusts

Saldenskābie gurķi

      Darbs dzen darbu, bet, gatavojot kārtējo partiju ar gardajiem gurķēniem, atcerējos, ka apsolīju pastāstīt kā tad šamie izdevās...Izdevās- mēs neesam stipro marinādīšu cienītāji, tamdēļ šie sanāk īsti mūsu kārajam zobam. Arī darbu, pēc manām domām, neprasa tik daudz, cik klasiski marinētie gurķi, bet garšu nevar pat salīdzināt...

  • 4 kg gurķi (der jebkurš izmērs un frakcija, pat stipri pārauguši),
  • 200 gr etiķis,
  • 200 gr cukurs,
  • 200 gr eļļa,
  • 50 gr sāls,
  • 3 lielas ķiploka daiviņas.
Gurķus nomazgā, sagriež gareniski šķēlēs 4-6 gabalos, liek bļodā, pāri pārlej marinādīti un samaisa. Ik pa brīdim, kad atcerās, apmaisa. Pēc stundas var sākt grauzt gurķēnus tā pat, jo tie jau ir iemarinējušies mazliet, bet līdz burkās likšanai vēl jāpagaida. Kopā marinādītē jāstāv 6 stundas- no rīta ietaisa, vakarā liek burkās. Pastarizēju cepeškrāsnī 200 grādu t... 1/2 litra burciņas 15 min, 1 litra burkas 20-25 min. 

Saliec arī savu vasaru burkās!

ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts

podi

     Skat , kādus feinus māla puķu podus veikalā noskatīju- uzreiz gribējās sataisīt tos tā, lai varētu izmantot kā galda piederumu glabāšanas traukus-nu nepatīk man tie plastmasas toveri un paplātes, kas lielveikalos pieejami...





Keros klāt pie savām krāsām un pāri palikušajām salvetēm...gatavs! Protams, ka uzreiz arī vajadzēja piemērīt pēc piederības...




Kādu laiku staigāju tam visam garām, mēģināju pierast un iedomāties īstajā vietā, tad atkal ķēros pie lietas-

Un tapa jauns puķu pods...katrai lietai savs pielietojums ;)
Divi citi vēl gaida savas jaunās iemītnieces...


P.S. Vai atceries gardās kabaču pankūkas šajā īstajā kabaču laikā? Palutini savējos...

trešdiena, 2010. gada 25. augusts

Pulkstens ar pievienoto vērtību

    Sveicieni šajā lietus pilnajā rītā! Vakar saulīte pa zemes virsu staigāja, bet nu manā dārzā atkal plūdi...Labi, ka gurķu gatavošanas recepte izrādījās ļoti laba- visi gurķi burkās gaida ziemu, neviens no plūdiem nav jāglābj...
    Burku mazgāšanai, karsēšanai un visām citām "gurķošanās" lietām pa vidu uzbruku savam pulkstenim...
Tas nav vienkārši kartona pulkstenītis, bet ĻOTI īpašs :)  Principā feini būtu mehānismu noņemt un uztaisīt jaunu pulksteni uz kāda cita sev tīkama pamata, bet sirds neļauj izmest :)  Kad pirms 11 gadiem ar Gaspaģinu iestūrējām laulības ostā, tikām pie daudzām dāvanām, bet uz 1 gada jubileju tikai pie vienas....Nenosmieties- viens gads laulībā esot papīra kāzas, tamdēļ mana mīļā māsiņa mums uzdāvināja  ne daudz, ne maz, bet divas pakas WC papīra, kopā ar loterejas biļeti. Nepagāja daudz laika, kad mūsu īpašumā nonāca šis, no kartona gatavotais pulkstens, kas godam kalpojis visus šos gadus, preciztātes lietās "ieliekot kloķi" daudziem saviem smalkākiem cilts brāļiem...
    Atrādu Tev savu papīra gabaliņu- mīli un žēlo, nesodi pārāk bargi!!!


Tad nu vilku laukā savus krāsu krājumus un mēģināju viņu uzfrišināt. Divas reizes noklāju ar akrila krāsu (kāds nu tonis mājās bija palicis, tāds nu jāņem par labu- biku pēc vecas grīdas krāsas izskatās. ), tad nolakoju ar dekupāžas laku, kurai reizi dzīvē vajadzētu radīt mistisko "cracle" efektu, bet tā to nekad nedara, tamdēļ esmu parstājusi no viņas ko gaidīt, lietoju kā parastu laku...lieku izgrieztās salvetes virsū un laku pāri atkal. Manai acij saglabājās grīdas krāsas efekts, tamdēļ sameklēju gliterlīmi, mēģināju, ko labot, bet te laikam teiciens vietā : "vajag mācēt laikus apstāties"...Ja ne labāk, tad savādāk! Dzīvojam tālāk!




     Kamēr burkas cepeškrāsnī karsējas, tikmēr var tur taču arī ielikt, ko gardu izcept...tapa kartējais eksperiments ar saldajām ēdamlietām no rozīnēm, saulespuķu sēklām un auzu pārslām...šorīt, līdz ar brokastu kafiju, beidzās!
 Lai jauka, darbu pilna un smarzīga Tava diena!

pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

Ēst gatavošanas iedvesma

     Tā! Esmu mazliet pikta uz logu firmu, kas nevar laikus izgatavot virtuvei logu...Padusmojos un ķeros pie milzu ēst gatvošanas-  par spīti tam, ka darbiem jānorisinās dzīvojamajā istabā! Mani gaļsaldumēdāji tiek pie veselas strīpas ēdmaņas- savāru jaunu porciju ar tomātu-rīsu salātiem, gatavoju vistas gaļas salātus, cepeškrāsnī ceptus kabačus, pie reizes izcepu arī saldo maizīti un izmēģinu jaunu gurķu gatavošanas recepti ziemai.  Un tagad pēc kārtas:

      Vistas gaļas salāti.
Novāru četrus vistas filejas gabaliņus ar visām sev tīkamām garšvielām, sāli nepievienoju.  Kad gaļa atdzisusi, to sagriežu iespējami smalkos gabaliņos, pievienoju maksimāli smalki sagrieztu sīpolu un sev tīkamu majonēzi- tik daudz, cik pašai patīk. Uz stundu ieliec ledusskapi, lai "sakožas" garšas...gatavs! Liec uz kārtīgas rupjmaizes un ēd nost!


      Saldā maizīte.
Tā top no kāda ievārījuma, kas ne ļoti labi ēdas tā pat. Manā gadījumā tas ir ērkšķogu-apelsīnu-rozīņu ievārījums, kas ir stiprs, bet ne ļoti salds.  150 grami sviestiņa tiek izkausēti, pieliktas 3 olas, 600 grami ievārījuma, tk sodas, kas izreaģēta ar naža galu citronskābes, miltus lieku tik daudz, lai varētu izklāt uz plāts, bet, lai mīkla nekur neizplūstu...


Lieku cepties 225 grādu t., līdz maizīte kļūst zeltaini brūna....atdzesē, sagriez....lai labi garšo!
Domāju, ka vari izmantot arī jebkuru citu sev tīkamu ievārījumu vai žāvētus augļus, bet tad
jālūko- varbūt vajadzētu pievienot cukuru...






Kabačus cepu cepeškrāsnī - kārtīga izmēra kabaci griežu uz pusēm, tad šķēlēs,  lieku cepšanas maisiņā iekšā,apslaku ar eļļu, pieberu kariju pēc sirds patikas ~ man patīk pusi garšvielu paciņas, arī kārtīgu saujeli sāls uzkaisu pāri....aiztaisu cepšanas maisu ciet, "sačubinu" visu kopā, lai sāls, eļļa un karijs tiek pie visām kabacīšu šķēlītēm....cepeškrāsnī iekšā uz kādām 40 minūtēm 200 grādu t. Kad smaržo visa māja, tad kabacīši ir gatavi...te klāt der arī maizīte ar vistas gaļas salātiem, bet man vislabāk garšo atdzisuši uz kārtīgas rupjmaizes!





Par to, kas notiek ar maniem gurķiem, stāstīšu rīt, jo šobrīd burkas vēl cepeškrāsnī tiek pastarizētas! :)

svētdiena, 2010. gada 22. augusts

Svētdiena

   Svētdiena mūsu mājās tiek gaidīta- garā kafija no rīta, lielās pusdienas visai ģimenei kopā, Gaspaģina ceptās pankūkas vakarpusē....bet tas viss parasti ir tumšajā sezonā- rudens un ziemas svētdienās. Vasarā bieži tā negadās, sevišķi pankūkas!!! Ķeros pie svētdienas smaržas, cepot ievārījuma maizīti- no visa tā, kas ir mājās:

Pa ceļam gadījās-
  • divas olas,
  • tk sodas,
  • pastāvējis kefīrs ( nu kāda 1/2 glāze),
  • 1/2 litrs ķiršu ievārījuma,
  • mazliet sviestiņa,
  • milti- beru un skatos, kā izskatās,
  • piemetu klāt arī pilngraudu auzu pārslas...
Visu sajaucu kopā, lieku veidnē un cepu 200 grādu t....gatavību skatos uz aci un uz nazi- griežam un provējam...

     Svētdiena ir klāt- smaržo visa māja! ....un štrunts par ieilgušo virtuves remontu, plīstošām ūdens trubām un piekusumu!


Atrādu vienu no saviem "meiteņu priekiem"- rotiņu vēršanu...
Baltā rotiņa tapusi lēnām visas nedēlas garumā starp ikdienas darbiem un nedarbiem,
padomā arī rokassprādze, kas jau iesākta, bet auskariņi nav vēl pat domās izdomāti...
     Lai man un Tev liels prieks par pēdējām vasaras dienām, kas mūsu pusē atnākušas ar lielu vēju un ikdienas slapinātājlietiņu...

sestdiena, 2010. gada 21. augusts

Kreļļi

   Nu, redzi kā....šūšana tomēr nav man stiprā puse, tamdēl šūšanas un pāršūšanas darbi stāv lielajā grozā un gaida manu spēku un iedvesmu. Pa ceļam gadījās krelles...
    Mana Gaspažiņa arī labprāt pievienojas mammas kreļļu lādes priekiem, viņas kontā pat ir pāris jauki auskariņu pāri, kas nonākuši manā īpšumā, bet līdz krellēm vēl nebijām tikušas. Pagājušajā nedēļā vadīju kādu pērlīšu vēršanas darbnīciņu palielākām meitenītēm. Nolēmu pamēģināt arī ar savu Gaspažiņu...

Pērlīšu lielums, izskats un krāsa ir pēc Gaspažiņas izvēles...
Mans mammas norūpējušais skatiens piestāja pie gaiši zilajām
sēkliņpērlītēm, kas noteikti liks pamatīgi augt Gaspažiņas pacietības
maisiņam, bet tam jau tie septiņi gadi ir domāti....
Vērts tika ar lielu pacietību, pa vairākiem piegājieniem un....ar lielu prieku
par gaidāmo rezultātu!


Nu, lūk! Tik daudz pērlītes Gaspažiņai izdevās savērt ...
Zilās sēkliņpērlītes palika pāri, bet man par lielu prieku, mazāk kā biju iedomājusies-
Atkārtoti pārliecinos, ka laiks laist Gaspažiņu uz skolu!
Tad iesākām makšķerauklas tamborēšanas darbus- tie arī vedās lēnām,
ar pārtraukumiem un mammas palīdzību, bet
kopīgiem spēkiem līdz galam tikām....sasējām abus tamborējuma galus un
salikām krellēs tā kā mammas mēdz likt ap kaklu ļoti garas pērļu virtenes, pārsējām ar to pašu makšķerauku...


UN GASPAŽIŅA IR LAIMĪGA!







P.S.  Šī brīža pieprasītākais telefona modelis!!!


ceturtdiena, 2010. gada 19. augusts

Tamboriņi bērnu spēlēm

     Sāku lēnām domāt par darbu, jo atvaļinājumam jau beigu galu var just...pārcilāju lietiņas, kas radītas bērnu darbotiespriekam un attīstībai, domāju, kas varētu derēt šajā sezonā. Varbūt arī kādam citam noder kāda ideja no manas lādes!

Deviņas detaļas sasietas
savstarpēji kopā; bet izkārtojuma varianti šiem gabaliņiem ir
neskaitāmi daudz....

Ziemas garajos vakaros tapa neliels paklājiņš
 ( vai kā citādi lai to nosauc??? ), kas paredzēts, lai mācītos nosaukt krāsas,meklētu tādu pašu krāsu,  pogātu, un beigu galā, lai arī mācītos siet auklas, kas nemaz ar' nav tik viegli kā mums, pieaugušajiem, liekas...
















....jo katram gabaliņam ir astoņas virvītes, kas
ļauj visādi šos gabaliņus siet kopā.
Katram gabaliņam arī savas krāsas poga, kuram var
piepogāt tādas pašas krāsas tamborziedu!



Tad apdomājos un tapināju vēl kādu lietu- sedziņu loģiskās domāšanas attīstībai- smalki skan :)
Uz adītas sedziņas piešutas 12 pogas vienādos attēlumos, bet sagatvoti 9 dažādu krāsu kvadrāti,
kurus pēc dotā blakus parauga( no papīra piemeklēju tādas pat krāsas), piepogā podziņā klāt...


...nu k-kā līdzīgi kā šeit. Arī te krāsu kartiņas var izvietot ļoti
daudzās variācijās un tad mēģināt izkārtot arī krāsainos tamboriņus
tādā pat secībā...

Skaņu muciņas- tapušas no kinderolu plastmasas "iekšiņām", kurās sabērtas dažādas mājlietas- pupas, zirņi, manna, smiltis, akmentiņi, pērlītes....bet ar nosacījumu, ka katrai ir vienādi grabošs pārītis. Tad to visu smuki aptamborē, katram pārītim satamborē vienādus ziediņus, ko uzlikt tad, kad grabinot ir atrasts pārītis...

nu tāds izskatās
pārītis ar baltajām puķītēm, bet...


....tā vēl pagaidām vientuļais
bumbucītis ar oranžo puķīti, kura pārītis vēl nav atrasts...


Ceru, ka noderēja arī Tev k-kas no maniem tamboriņiem! Lai Tev jauka diena, kurā atrast var laiku arī sev!
Nākamreiz atrādīšu kā man gāja ar šujamdarbiem, kas noteikti nav mana stiprā puse...

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

Tomāti

Man virtuve ir izārdīta...joprojām! Pārbūves darbi norit pilnā sparā, bet tomāti gatavojas vēl ātrāk...Ņemu lielo katlu un taisu karstos salātus, ko varētu glabāt arī ziemai, bet, kas ziemu gan nekad nesagaida...

Un, tā :
  •    2kg tomātu,
  • 1/2 kg burkānu,
  • 1/2 kg sīpolu,
  • 100 grami cukura,
  • 2-2.5 ēdamkarotes sāls,
  • 200 grami eļļas,
  • 200 grami rīsu.
Rīsus kādā trauciņā aplej ar aukstu ūdeni, noliec uz 2 h mirkt. Pa to laiku griez tomātus, sīpolus, uz sakņu rīves rīvē burkānus...sagatavo burkas ( ja ziemai, tad vari arī izkarsēt/ pastarizēt ). Kad rīsi nomirkuši, noskalo tos, un visas sagatavotās ēdamlietas met katlā iekšā, samaisi, liec vārīties...pēc uzvārīšanās jāpavāras aptuveni 30- 35 minūtes. Karstu pilda burkās. Var ēst arī jau karstu, bet mūsmājās labāk garšo  atdzisis un "sakodies" vārījums...Mums ziemu vēl nekad nav sagaidījis, jo tiek apēsts iepriekš! Lai Tev un tavai ģimenītei labi garšo!

svētdiena, 2010. gada 15. augusts

Galds gatavs!

Šodien pabeidzām savu galdu. Apmierināta- tāds retro no 70-desmitajiem ar mūsdienīgu piesitienu...

No rīta tas vēl izskatījās šāds...jo Gaspaģins bija atradis,
 ko vēl vajag aizšpaktelēt un nopulēt...

Nokrāsojām ceturto reizi, pagaidijām, kad nožūst,
 un ķērāmies pie apkrāsošanas!


Urrā! Gatavs! Mums patīk...



P.S.  Šodien priecājos par to, ka bērniem jau patiesībā vajag pavisam nedaudz, lai uzburtu savu pasauli, kas ir tik īsta un nesamākslota, ka rodas vēlme atgriezties šajā īpašajā pasaulē, kas pieder tikai bērniem...

sestdiena, 2010. gada 14. augusts

Aizrautība!

  Nu, redzi kā! Krāsas mani neliek mierā, tamdēļ, izmantojot remontēšanās trakumu manā virtuvē, nolēmu pieķerties k-kam nopietnākam- šoreiz jau saistībā ar mēbeļu pārtaisīšanu-labošanu-krāsošanu...Tur gan man bija jāsauc talkā mans Gaspaģins, jo viena visus darbus nespēju uzņemties. Un tā- atradām veci galdiņu, kura virsma mūsu ģimenei tomēr ir pārāk maza; turpinot mistiskos meklējumus, tikām pie veca skapja jumta daļas, kas tika iestiprināta uz jau esošā galda virsmas...

skats baisais, man pat neticējās, ka k-kas reāls tu var sanākt...


Tad no Gaspaģina nebeidzamajiem krājumiem tika
izvilta vēl baisāka izskata špaktele, kas mūsu mājās bija bijusi
 mūšu un trīs dienas, bet beidzot tā atradz savu pielietojumu...



Gaspaģins ķērās pie špaktelēšanas darbiem, mēs ar mazo Gaspažiņu asistējām...
Žuva šaktele aptuveni stundu; pēc nožūšanas slīpējām lieko masu nost ar smilšpapīru un krāsojām
ar iemīļoto akrila krāsu...galds žūst un gaida pēdējo krāsas kārtu...rīt pabeigsim!




Pusdienlaika karstumā tapa pabeigtas krelles, kas savu kārtu gaidīja jau nedēļu...un tad nāca iedvesma uz sarkano- uzpinās kaklarota un auskariņi. Viss tas drīz vien ceļos uz Rundāles pils muzeja jauko veikaliņu, kur gaidīs savas īpašnieces...

Parādos publiski...

Es meitene, kautrīga, lai parādītos publiskā telpā, man nākas ĻŌTI saņemeties...tā  palaidu garām iespēju atrādīties pilsētas svētkos, Rundāles pils Rožu svētkos, Vasaras gadatirgū Bauskā....Nolēmu, ka jālauž šī lieta un droši jāiet tautās- pieteicos uz novada ļaužu hobiju un kolekciju izstādi...Darbus atdevu laicīgi, sagaidīju izstādes atklāšanu un, devos skatīt, ko nu tuvumā dzīvojošie ļaudis dara...

Kāda mana jauka skolotāj, izrādās, apgarina mēbeles un dažādas
sīklietiņas ar akmeņiem, kas ceļo līdzi no braucieniem....
Lēnām topot arī šādā veidā aplīmēta siena...


Kāda meitene, bērniņu gaidot, aizrāvusies ar izšūšanu krustdūrienā...



Kāda māte un meita darbu jūt arī kā hobiju-
 seno tērpu un aksesuāru darināšana...


kādam top arī apgleznoti zīda lakati...



...un elegantas kaklasaites!

Izatādes autores kolekcionēt  seno rokdarbu kolekcija,
kas dažādās detaļās tiek pielietota mūdienīgu
liet radīšanā...

Tādi izskatījās mani darbiņi- nav laba foto kvalitāte,
bet nojaust var, ko daru! 


Paldies izstādes organizētājiem par burvīgo dāvanu- tiku pie skaistām, senām
krellēm, kuras vēlēja iepīt citās krellēs...jaunās. Nezinu gan, man jau diktan'  patīk arī
 šīs...


   Arī citu skaistu darbu bija milzum daudz, bet to emociju, to prieku un lepnumu par saviem darbiem parādīt nav iespējams...Secinājums-nebaidies parādī sevi, paskatīt citus; saņemsi jaunas ierosmes saviem darbie- jau sen man trūka kādas, ar akmeņiem apdarinātas, kastītes! :)


P.S.  Paldies par jaunajiem biznesa kontaktiņiem- kādam veikaliņam ļoti iepatikās manis darinātās barokālās pērles...



ceturtdiena, 2010. gada 12. augusts

Vecie krēsli iegūst jaunu dzīvi !

    Vecie krēsli jau sen nelika mani mierā- kāds nolikts "bukūzītī" pastāvēt maliņā, kādam meituks skritulenes regulāri uzmet virsū, cits vispār ķiršudārzā atstāts...nolēmu tikt ar krēslu sāpi galā, ļaut visiem sakopties un sākt jaunu dzīvi pie ģimenes ēdamgalda...atlika vien izlemt to, kā to darīt...
   Regulāri apmeklējot savu iemīļoto rokdarbu veikalu Bauskā, spītīgi gāju krāsu plauktiņam garām ,jo vienmēr esmu teikusi, ka zīmēšana un krāsas nav man, bet nu bija jāpiestāj- izvēlējos akrila krāsas siltos  tonīšos...
   Akrila krāsas ir feinas ar to, ka neož ( atšķirībā no alkīda krāsām), kamēr nav izkaltušas, tās var nomazgāt ar ūdeni, droši var dot lielākam bērnam, jo gatavotas uz ūdens bāzes...nopirku 2 lielākus, 2 mazākus trauciņus', bet tad sapratu, ka tas jau tik ornamentam...jādodas uz celtniecības preču veikalu, kur jauka pārdevēja gatava sajaukt man vēlamo krāsas toni...sanāk tāds viegls persiku tonītis, kas uz krēsla izskatās...piena balts, bet tas jau tik vēlāk atklājas....tad nu rādu savus "večukus"....

 tādi nu tie mani "večuki " izskatās,
viņi ir veseli 5, viens gan mazliet cita "fasona", bet
pa baram arī tas tika uz jaunināšanas procedūrām...


Ķeramies klāt krāsošanas darbiem...sēdvirsma un muguras balsti tiek krāsoti 3 reizes, kājām pietiek ar 2 reizēm....atkārtoti tiek krāsots tad, kad šķiet, ka ieriekšējā kārta jau nožuvusi- pie mūsu siltās vasaras dieniņas tas notiek stipri ātri- kamēr pindzelē krēsla kājas, tikmēr sēdvirsma jau gatava...


Dekorēšanai izmantoju jau pieminētās akrila krāsiņas, kas pirktas rokdarbu veikalā, tur pat arī var atrast jaukus šablonus, ko var izmantot tad, ja zīmēšana, tāpat kā man, nav stiprā puse; izmantoju arī pasen izgrieztu taurenīša šablonu, kuru pagatavoju no dokumentu vāciņiem...

Tad tik liek izvēlētajā  vietā šablonu virsū un klāj krāsu- var gan ar švammi, gan ar otu, kā ērtāk...

Kad no sirds pastrādāts, tad rezultāts apmierina...bet kad pastrādā visu dienu, tad pieci jauki krēsli var ienākt Tavā mājā- katrs ar savu raksturu un iezīmēm, kas atbilst sēdētāja gaumei...
manam "gaspaģinam"...

meitiņa gribēja krēslu ar rozēm...


mūsu "babiņa" tika pie mierīga sēžamā...

man tiek tāds trakāks "rožu beņķis", ko  man Princese atmainīja pret maigo rožu krēslu....

un tad vēl kāds krēsls  nejaušam viesim, kam labpatiksies apciemot mūsu ēdamgaldu....

Tā manā mājā atkal ienāca krēsli- ar savu seno dvēseli, bet jaunā tērpā...Lai arī Tev veicas kādai senākai lietai atgriezt tās skaisto dzīvi!