Aizrautība!

  Nu, redzi kā! Krāsas mani neliek mierā, tamdēļ, izmantojot remontēšanās trakumu manā virtuvē, nolēmu pieķerties k-kam nopietnākam- šoreiz jau saistībā ar mēbeļu pārtaisīšanu-labošanu-krāsošanu...Tur gan man bija jāsauc talkā mans Gaspaģins, jo viena visus darbus nespēju uzņemties. Un tā- atradām veci galdiņu, kura virsma mūsu ģimenei tomēr ir pārāk maza; turpinot mistiskos meklējumus, tikām pie veca skapja jumta daļas, kas tika iestiprināta uz jau esošā galda virsmas...

skats baisais, man pat neticējās, ka k-kas reāls tu var sanākt...

Tad no Gaspaģina nebeidzamajiem krājumiem tika

izvilta vēl baisāka izskata špaktele, kas mūsu mājās bija bijusi

 mūšu un trīs dienas, bet beidzot tā atradz savu pielietojumu...

Gaspaģins ķērās pie špaktelēšanas darbiem, mēs ar mazo Gaspažiņu asistējām...

Žuva šaktele aptuveni stundu; pēc nožūšanas slīpējām lieko masu nost ar smilšpapīru un krāsojām

ar iemīļoto akrila krāsu...galds žūst un gaida pēdējo krāsas kārtu...rīt pabeigsim!

Pusdienlaika karstumā tapa pabeigtas krelles, kas savu kārtu gaidīja jau nedēļu...un tad nāca iedvesma uz sarkano- uzpinās kaklarota un auskariņi. Viss tas drīz vien ceļos uz Rundāles pils muzeja jauko veikaliņu, kur gaidīs savas īpašnieces...