Krelles sev.

   Atnesu sev pavasari mājās... Uzdāvināju sev jaunas krelles, turpinot Jaunā gada apņemšanos, darināt jaukas lietas ne tikai citiem, bet arī sev...

   Līdzīgu kaklarotu vēlos sev izgatavot arī no dabīgajiem akmeņiem, bet īsti nezinu, kuri akmeņi būtu man piemēroti, kuri var uzlabot manu veselību, pašsajūtu, vairot sievišķību...Varbūt vari man palīdzēt?  Varbūt zini, kur atrodami apraksti par akmeņu iedarbību uz cilvēku?

Pērļu rotas pavasarim

Meitenes gaida pavasari!  Ļoti, ļoti gaida...Gribas spirgti zaļo, rozīgo, gaiši zilo, maigi dzelteno sev apkārt...

Šim maigi zaļajam komplektam briedu samērā ilgi, jo...nu, garlaicīgi man tās pērles vērt uz tās makšķerauklas, garlaicīgi...Tad, kad sāc tamborēt kopā, tad jau gan ir savādāk, bet tā savēršana... Stikla sēkliņpērlītes kopā ar slīpētām akrila bumbiņām, 16mm makšķeraukla un pacietība, pacietība, pacietība...

Tiem, kas tomēr vēl nezina, kā top tamborētās rotas: paskaties šeit

Atliek vēl "pieskrubināt" klāt kādu auskariņu (stikla bumbiņas ir apvērtas ar sēkliņpērlītēm) un vienkāršu dedzināto organzas puķi, kam pērles vidu....

Tā atnāk pavasaris!

     Kad "maisam gals ir vaļā", tad rokas nevar vien beigt darīt- divas klasiskā pinuma rotas, kuras šoreiz "sasievišķotas" ar pieskaņotām lentītēm, bet vienai klāt kuloniņš un auskari ar tā saukto Barokālo pērli ,
Tad vēl vienkāršas mazo meiteņu krelles un kuloniņš no slīpētām akrila bumbiņām ( uzvērts uz elastīgās auklas) , un  tamborbroša ,kas gatavota, izmantojot Lisa Heart akrilu un 3.5 nr tamboradatu...

Tā, lūk pastrādāts!

 Pamēģini Tu arī...

Grūti nebūs, bet izrotāsi sevi jaunam pavasarim!

Pērļu koks.

     Jau kādu gadu skatījos uz lielajā tīmeklī pieejamajiem... Gribēju mēģināt, bet nekad nesaņēmos. Bet tad  nāca kāda svinamdiena man tuvam cilvēkam, kuram tādas lietiņas patīk- saņēmos...
     Pirms tam salūkoju daudz brīnumu un to gatavošanas tehnoloģijas, bet sapratu, ka lieli un nopietni koki nebūs man pa spēkam un, galu galā, arī ne pa manai patikšanai. Bet, kā saku bērniem: "Ja neesi pamēģinājis, nevari teikt, ka nepatīk"...

    Tagad varu teikt droši: "Man nepatīk!!!" 
    Vēl trakāk gāja ar fotografēšanu. Tā vispār šķita kā neiespējamā misija- visas bildes izskatījās kā zaļa čupa ( lai gan dabā nav tik traki :D ), šī vienīgā kaut cik skatāma...Labi, ka atdevu uzreiz pēc pagatavošanas jaunajam saimniekam, citādi ceļš uz konteineri neizbēgams! Sen nebiju tā vīlusies savā darbā...skumji, bet arī tas ir vajadzīgs, lai neaizmirstu, ka mācības un attīstība ir dzīves sastāvdaļa...

Pavasara krelles.

  Nezinu, kas pie vainas- slinkums vai laika trūkums, bet tā arī nesaņēmos piedalīties Irēnas organizētajā konkursā.
  Laikam šoreiz arī nevajadzēja, ja reiz laiku tam neatradu. Gan jau, ka būs vēl kāda cita reize,kad notiks k-kas līdzīgs...Lai gan idejas, uz lapiņas sarakstītas, joprojām karājas piespraustas pie ledusskapja.
Viena darba tapšanu pat jau esmu safotografējusi, bet šoreiz vienkārši publicēju gatavo rezultātu- krelles, ko dāvinu tiešām bieži!

P.s. Vēl vakar pārlūkoju visus konkursa darbus. Sapratu, ka nevaru izvēlēties vienu darbu, kurš man patīk vislabāk, tiešām nevaru...

Žābo, kas piesauc pavasari.

    Pārskatu milzīgo fofogrāfiju krājumus, meklējot dažādus darinājumus, kas radīti bērnu vajadzībām. Nejauši uzdūros bilžām, kur mans pagājušā pavasara darinājums- tamborēts žābo, kas veidots no puķītēm, sastiprināts uz filca auduma un izšūts ar pērlēm.
   Uzlieku reti, bet, kad uzlieku, tad lieks, ka saule pie manis no debesīm nokāpusi...
Dāvāju arī Tev daļu no sava saules spirgtuma!

Lai pavasaris sasniedz mūs ātrāk!

Komplektam arī apročpogas...

Kreļļojos...

Saule sāk savu ceļu augstāk debess jumā, gaismas kļūst vairāk...meitenes atkal grib vairāk pucēties un greznoties. Pagājusī nedēļa tika vadīta pērļu zīmē...Redzi, kas sanācis! Pašai ļoti patika tas debessmannā kreļļuks...

Dabā košāki, tiešām tādā debessmannā krāsā...

 Ļoti maigi bēšas pērles...

Sniegbaltā karalienes rota...

P.s. Šodien iepirku zāles zaļus kristāliņus- "nagi niez", bet īsti nav kad...

Cimdiņi. Un Brošule-drošule.

Svētki pagājuši, bet gaismiņas nekad nav par daudz...Vēl jau kādu laiku jāpagaida līdz saulītei ceļš debesīs garāks kļūs!

Rokas neiz strādāt, lai gan biju sev apsolījusies, ka šajās brīvdienās ni un ni ar to rokdarbošanos...Saliku pāri palikušās eglīšu lampiņas kādā pabaisā stikla vāzē, izliku uz palodzes blakus savai strādājamajai vietai un ar to arī sākās...Noskaņa tik jauka, ka vairs nemaz nepretojos savai vēlmei, ko padarīt!

    Jauns gads, jauni darbi! Velku no groza laukā jau iepriekš iepirktos pirkstaiņus, kas gaidīt gaida pēc kāda greznumiņa-un sagaidīja...Paldies Aijai no http://aijaslietas.blogspot.com/search/label/Cimdi par lielo iedvesmu un apņemšanos radīt, ko savu! Tā tapa ilgi gaidītie cimdi kolēģei, kas mielojās tikai ar manis dāvātajām končām, bet dāvaniņas viņai kā nebija, tā nebija...Laine, lai labi valkājas...Silti brūni ar zeltainu akcentu.

     Tā ir viņa- Drošā Broša! Jautāsi, kamdēļ ?  Tamdēļ, ka tik spilgta, koša, spīdīga, acis piesaistoša...un lēnām apgūstoša/mani mācoša appērļot kabašonu...Solījos jau sev, ka brīvdienās nestrādāšu, bet pirms svētkiem tomēr nopirku vienu kabašonu un vienu kameju; tā teikt, ja nu kā vecam "plencim paslīd kāja" uz strādāšanu...Paslīdēja gan, bet man par to prieks...

    Bet arī pēc brošas man nebija miera, dikti jau man iepatikās tos cimdiņus "apsmukināt"...Jūtu sirdī mazu nodevību pret Aiju, jo atkal melns...bet- man nav smalka ziemas mēteļa, kam varētu piešut klāt smukus lentīšcimdus, joprojām arī neesmu izlēmusi kādā krāsā vēlos sev cimdus/cepuri/ šalli šoziem- nesmej tikai; pieņemu, ka ziema drīz beigsies, bet es būšu plika joprojām, tamdēļ jau gatavojos pavasarim- pie melnā ādas mētelīša derēs kā reiz...Te es tā sievišķīgi "noplosījos" ar lentām, mežģīņu puķītēm un mazajām pērlītēm...Labi, ka tomēr nav man vēl to ĪSTO cimdu, jo ar tik vien smukumiem tas nebeigtos...
    Fotografēt melnus cimdus vakarā, istabā ir neiespējamā misija-tas gan...

Ziemassvētku atklāsmes, varbūt brīnums...

     Pēc dabas esmu kautrīga meitene, kam patīk strādāt, patīk sagādāt prieku citiem, bet reizēm "šauju pāri strīpai". Arī šī gada svētkus gaidīju ar vērienu, daudz skriedama un darbodamās, maz gulēdama...Visi iecerētie pasākumi un izdarības izdevās, visiem dāvanas satapinātas, bet tad...nāca pēdējā darbadiena pirms svētkiem!
    Iepriekšējā vakarā ar bērniem un vecākiem klusi sagaidījām svētkus grupiņā, izstaigājot Gaismas ceļu. Viss noritēja klusi un jauki, bet mazs negadījums gan notika- kādam puisēnam kļuva slikti. Glābšanas misijā iesaistījāmies abas audzītes, abām tika viss, kas bija mazajam vēderā...Tā rezultātā pati gulēju pilnīgi "beigta" ar varenoRotta vīrusu Ziemassvētku vakarā un Pirmajos Ziemassvētkos...Gaspaģins ar Babiņas un Gaspažiņas atbalstu kūlās pa virtuvi, skaisti sarūpējot vakariņu galdu, kamēr es tik gulēju....pat nenojausdama, kas mani gaida pastkastē...
     Pie skaistās dāvaniņas no Pandiņmeitenes tiku tikai pēc svētku brīvdienām...Bet kāds prieks! Mīļums spraucās laukā no katras vīlītes! Bet klāt pievienotā vēstulīte...mmmm! Tieši ar tiem novēlējumiem, kas man šobrīd visvairāk vajadzīgi- piedzīvot īstu brīnumu un iegūt labu veselību! Tieši veselība man šajā gada nogalē sagādājusi ne mazums rūpju, raižu un garas stundas ārstu uzgaidāmajās telpās...Brīnumu joprojām gaidu-tas šoreiz vairāk saistībā ar manu jauko darba vietu!
    Piekusi lasīt? Gribi redzēt, ko Pandiņmeitene man atsūtīja dāvanā...

 Šis jaukais, smalki izšūtais cimdiņš uz fotosesijas laiku sev par draugu izvēlējās virtuves palodzes sargu Eņģelīti, bet parējo savu brīvo laiku šobrīd pavada, rotājot mūsu Ziemassvētku eglīti...Paldies! Tas ir mīļi!

 Nepievēršot uzmanību "Liekām detaļām" -tas ir -man...var aplūkot otru dāvaniņu no Pandiņmeitenes. Tas ir jauks maisiņš zaļ-dzelten-zilos toņos, kas jau pirmajā saņemšanas dienā ir devies pēc dienišķajiem pirkumiem, bet šorīt jau lepni savās skavās nogādāja man uz darbu laptopu. Lielāku cieņas apliecinājumu par intensīvu lietošanu navaru atrast...Liels PALDIES!

Nobeigumam-sāku nesen apspriesto darbu tēmu- "Darinājums savam priekam"-satapināju sev brošiņu, kuru tiešām nevienam netaisos atdāvināt, aizlienēt, nopārdot, jo TIEŠĀM VĒLOS NĒSĀT PATI!...

Lūdzu padomu par kabašona appērļošanu!

   Šo pērļošanas tehniku tikai sāku apgūt, tamdēļ gribu lūgt padomu. Godīgi esmu izpētījusi desmitiem pamācību, mēģinājusi "piesist" roku...nu, nosacīti šajā tehnikā.
                                                 Mans pirmais mēģinājums bija šāds:

  Rezultāts, priekš pirmās reizes, likās tīri apmierinošs, bet gribējās mēģināt vēl ko citu...gribējās tikai ar sēkliņpērlēm. Sadūšojos un ķēros pie darba...bet! Ir lielais BET...Kas nav kārtībā? Kamdēļ nav tā pareizā "sēdēšana" pērlītēm? Tas ir tehnikas jautājums vai tomēr pērlīšu izvēles jautājums? Smalkās čehu pērles neiepirku, man pagaidām tikai "ķīnieši". Varbūt ir vērt to pašu "piekopt" ar čehu pērlēm?
                                                               Lūdzu, padalieties pieredzē!

Pērļu krelles.

   Veru,veru, veru....bet nu jau lielais piekusums! Atrādu tās, kas jau aizceļojušas vai gatavojas ceļot pie savām jaunajām saimniecēm.
    Lai labi valkājas un priecē ne tikai acis, bet arī sirdi!

Melnas stikla bumbas, bet,
lai nav tik drūmas- pa vidu lielākas, ar tā saukto ledus efektu...

Maigi rozā pinums, arī no stikla pērlītēm...
klāt vienkārši bumbiņauskari.

Pati ķiķināju, ka karalienes sapnis;
būs man arī sev no līdzīgām pērlēm jātapina...
šito pērļu dēļ dāmas pat mazliet "saķērās"...:D

Arī stikla bumbas,
krāšņš perlamutra spožums...

Mans mīļakais šī brīža veikums- krāsas dēļ...
Vēl domāju, kura būs laimīgā īpašniece...

Miķeļdienas gadatirgus

Jāstāsta vien man būs Jums par saviem piedzīvojumiem Miķeļdienas gadatirgū...Tā dīvaini sanācis, ka esmu tāda kārtīga iezemiete šajā vietā, bet diktan daudz sabiedrībā rādīties nerādos, jo manas dažādās aktivitātes saistītas vairāk ar netālo pilsēteli Bausku un manas mājas pagalmu. Par manu darbošan-radīšanu zina un interesējās tikai tuvākie radi, draugi, kaimiņi un...kā man ļauts cerēt, arī Jūs.

Tā kā vietējā novadā, brieda nopietns pārrobežu projekta noslēguma pasākums, aicināto viesu bija paredzēts daudz, nolēmu arī es "iziet tautās" ar domu, ka tad jau tā  dikti neizcelšos uz pārējo fona...nu, par to iekšējo "ko tad es, es jau neko..." šoreiz nerunāsim...

Šis ir pirmais un gandrīz vienīgais foto, kas šajā dienā tapis ar manu pogas piespiešanu. Savu darbu eksponēšanai esmu izvēlējusies gandrīz pašu jaukāko vietu- gandrīz pretī svētku centrālajai skatuvei, lai arī es tomēr no svētku koncerta ko redzētu...Saule spīd, vēja nav, diena burvīga, var sākt izrādīties...

Bet tad atklājas, ka nekur taču nevaru aizdoties, jo man nav neviena žiperīga asistenta pie rotu tirgošanas, jo Gaspažiņa nav pierunājama- šamai savas darīšanas, Gaspaģins "tin makšķeres" tiešā un pārnestā nozīmē, jo gaisā jau sāk vējot pēc jūras vēja- esot jālaiž uz Liepāju pēc butēm...

 Tā nu tālāk apskatāmie foto ir tapuši no Gaspažiņas skatu punkta, bet es ceru uz labiem pircējiem...

Re, tur jau viņi sāk nākt-acis meitiešiem zib, gribas visu notaustī, pielaikot, bet...tad acis tiek paceltas uz augšu un ieraudzīts tiek tirgotājs- vietējais iedzīvotājs...ar to arī tas beidzas- neiešu jau maksāt naudu tam, ko pazīstu, kas te uz vietas dzīvo un k-ko sadomājis tirgot...labāks ir tas tirgonis,kuru nepazīstu ne pēc mājas,kur dzīvo, ne pēc sejas...tas nekas, ka no kaimiņu pagasta atbraucis.

Bet nedomājiet, es nesūkstos, man arī labi gāja tirgojoties- bija ĻOTI daudz svešu cilvēku, ciemiņu, kuriem bija vienalga, kas es esmu, kur es dzīvoju, jo viņiem vienkāši patika manis darinātās rotaslietas...

Bilance- daudz nepazīstamu, labā garastāvoklī esošu cilvēku,kas iegādājušies manis darinātās lietas, 2 vietējie cilvēki, kuriem bija vienalga, "ko citi par to padomās"...un es-piekususi, bet laimīga, jo manas acis vēroja un mana galva domāja; domā vēl šobrīd...Paldies!

Netālu esošās auduma brošiņas, kas piesaistīja Gaspažinas skatu...

Vieni no ļoti daudzajiem trušubērniem, kas tika tirgoti- šādu fotogrāfiji tapis kravām.
"Meitiņ, kur tu iesi?"-"Nu, mām! Pie trusīšiem"



Lietuviešu ceptās saldās pīnes. Godīgi-izskatās gardāk nekā bija patiesība...



Kāds no daudzajie ( aptuveni 10 ) viesu kolektīviem...

Tardicionālie skābu kāpostu un desiņu katli, kas tiek izēsti tukši. Par 0.50 ls pieejamas kārtīgas kāpostu porcijas ar divām desiņām- labākā brīvdabas ēstuve!

Lietuvas mājas sieri. Mūsu ģimenē ļoti iecienīti.

Kārtējie trušu bērni.

Lietuvā cepta jogurta kūka- nenogaršojām, bet glazūra gan izskatās kā manām pīnītēm ;)

Šis foto ar' tapis ar manām rokām- šī Miķeļsieva visus sagaidīja pie tirgu vārtiem...mani gan viņa pavadīja jau uz mājām...


Šodien, īstajā Miķeļdienā, rakstot savas pārdomas par tirdziņu, priecājos. Priecājos par skaisto dienu, interesantajiem cilvēkiem, bagātīgo koncertu...varbūt arī mazo nenovīdību cilvēkos, kas liek taisni izslieties un iet tālāk pa savu iesākto ceļu...ceļu arī šeit- blogā.
Lai jautra Miķeļdiena Jūsmājās!

P.s. Ja Miķeļa diena un nakts miglaina, tad būs laba vasara; ja sausa un auksta- slikta vasara.

Ja Miķeļa dienā pūš vējš no ziemeļiem, tad gaidām augsta un dziļa ziema;  kad  no dienvidiem, tad silta un bez dziļa sniega; bet, kad no vakariem un rītiem, tad mērena.

Vērojam laiku!

Starp pērlēm un sēnēm.

   Jā, nedēļas nogale padevusies tāda ražīga...
   Pievienojos Latvijas kuplajam sēņotāju pulkam. Ak, mans Dievs!!! Man likās, ka nevienu sēni nevarēšu atrast, bet izrādījās pilnīgi pretēji-pāris stundu laikā salasīju divus milzīgus sēņu grozus; tik pilnus, ka knapi stiepu laukā no meža...Es, kā jau iesācēja, mežā dziļi nelīdu, šiverēju pa malu...Labi, ka tā, jo Gaspaģins pa meža dziļumiem, kad zvanu, lai sauktu mājās braukt, tad šis smej, ka vienīgo sēni meklējot, es laikam apmaldījusies būšu...bet, kad izlien laukā, un ierauga manu lasījumu, tad gan tāds mazliet cemmīgs paliek, manu lasījumu nosauc par iesācēja veiksmi...viņš jau tik prastas sēnes nelasot...Es gan lasu! Tad, kad ziemā sēņu cepelīnus vārīšu, tad gan Gaspaģins piemirsīs, cik prastas sēnes pildījumā... Vienīgais žēlums, ka "pateicoties" agrajam rīta braucienam, esmu aizmirsusi fotoaparātu mājās...Nekas no skaistuma nav iemūžināts, bet tik krāšņas un varenas mušmires tiešām redzēju pirmo reizi dzīvē...
   Nākamais aizrautīgums šajās brīvdienās bija pērles...Jau pasen savai kolēģei biju sasolījusi klasisko pērļu rotu... http://www.magic-beads.ru/patterns/bracelets/1807/ ,bet netiku pie vajadzīgā lieluma un krāsas pērlēm.
  Kādā parbaudītā pērļu veikalā pasūtīju baltas pērles ar perlamutra pārklājumu, bet atsūtīja man tādus brīnumus, ka biju gatava arī sabārties. Nebija, man darbā esot, laika kašķi meklēt, tā līdz dienas beigām viņas pie manis palika...Kad apskaidrojās prāts, tad sanāca laiks radīt jaunas rotas. Jāatzīstas pašai sev, ka tās "neriktīgās" pērles tomēr savijušās visveiksmīgāk...

 Klasiskā pērļu rota, ko kolēģe gaidīja. Shēma bez izmaiņām un variācijām, augstāk minētā.

Zeltaini-oranžā rota arī gatavota pēc nepārveidotas shēmas...gribējās jau man dikti viņu vēl pa augšu pārpīt ar sēkliņpērlītēm, bet tad pazuda lielo pērļu krāšņums... http://rukodelkino.com/biser/fenechki/8-braslet_zhemchug_opletennyjj.html

Šīs ir TĀS pērles, kuras man saņemšanas brīdī sagādāja vilšanos, bet pēcāk tikai lielu apmierinājumu...
Šeit shēmu mazliet papildināju- pa savam ieliku sēkliņpērles, jo bez man likās pārāk "nekā". Pamata variants šeit: http://www.rukodelkino.com/biser/fenechki/6-cepochka_zmejjka.html

  Lai darbīga šī nedēļa!

Nezinu, kad tiekamies atkal, jo darbiņu daudz...Nedēļas nogalē mūspusē paredzēts Miķeļdienas gadatirgus...gaidu!