Miķeļdienas gadatirgus

Jāstāsta vien man būs Jums par saviem piedzīvojumiem Miķeļdienas gadatirgū...Tā dīvaini sanācis, ka esmu tāda kārtīga iezemiete šajā vietā, bet diktan daudz sabiedrībā rādīties nerādos, jo manas dažādās aktivitātes saistītas vairāk ar netālo pilsēteli Bausku un manas mājas pagalmu. Par manu darbošan-radīšanu zina un interesējās tikai tuvākie radi, draugi, kaimiņi un...kā man ļauts cerēt, arī Jūs.

Tā kā vietējā novadā, brieda nopietns pārrobežu projekta noslēguma pasākums, aicināto viesu bija paredzēts daudz, nolēmu arī es "iziet tautās" ar domu, ka tad jau tā  dikti neizcelšos uz pārējo fona...nu, par to iekšējo "ko tad es, es jau neko..." šoreiz nerunāsim...

Šis ir pirmais un gandrīz vienīgais foto, kas šajā dienā tapis ar manu pogas piespiešanu. Savu darbu eksponēšanai esmu izvēlējusies gandrīz pašu jaukāko vietu- gandrīz pretī svētku centrālajai skatuvei, lai arī es tomēr no svētku koncerta ko redzētu...Saule spīd, vēja nav, diena burvīga, var sākt izrādīties...

Bet tad atklājas, ka nekur taču nevaru aizdoties, jo man nav neviena žiperīga asistenta pie rotu tirgošanas, jo Gaspažiņa nav pierunājama- šamai savas darīšanas, Gaspaģins "tin makšķeres" tiešā un pārnestā nozīmē, jo gaisā jau sāk vējot pēc jūras vēja- esot jālaiž uz Liepāju pēc butēm...

 Tā nu tālāk apskatāmie foto ir tapuši no Gaspažiņas skatu punkta, bet es ceru uz labiem pircējiem...

Re, tur jau viņi sāk nākt-acis meitiešiem zib, gribas visu notaustī, pielaikot, bet...tad acis tiek paceltas uz augšu un ieraudzīts tiek tirgotājs- vietējais iedzīvotājs...ar to arī tas beidzas- neiešu jau maksāt naudu tam, ko pazīstu, kas te uz vietas dzīvo un k-ko sadomājis tirgot...labāks ir tas tirgonis,kuru nepazīstu ne pēc mājas,kur dzīvo, ne pēc sejas...tas nekas, ka no kaimiņu pagasta atbraucis.

Bet nedomājiet, es nesūkstos, man arī labi gāja tirgojoties- bija ĻOTI daudz svešu cilvēku, ciemiņu, kuriem bija vienalga, kas es esmu, kur es dzīvoju, jo viņiem vienkāši patika manis darinātās rotaslietas...

Bilance- daudz nepazīstamu, labā garastāvoklī esošu cilvēku,kas iegādājušies manis darinātās lietas, 2 vietējie cilvēki, kuriem bija vienalga, "ko citi par to padomās"...un es-piekususi, bet laimīga, jo manas acis vēroja un mana galva domāja; domā vēl šobrīd...Paldies!

Netālu esošās auduma brošiņas, kas piesaistīja Gaspažinas skatu...

Vieni no ļoti daudzajiem trušubērniem, kas tika tirgoti- šādu fotogrāfiji tapis kravām.
"Meitiņ, kur tu iesi?"-"Nu, mām! Pie trusīšiem"



Lietuviešu ceptās saldās pīnes. Godīgi-izskatās gardāk nekā bija patiesība...



Kāds no daudzajie ( aptuveni 10 ) viesu kolektīviem...

Tardicionālie skābu kāpostu un desiņu katli, kas tiek izēsti tukši. Par 0.50 ls pieejamas kārtīgas kāpostu porcijas ar divām desiņām- labākā brīvdabas ēstuve!

Lietuvas mājas sieri. Mūsu ģimenē ļoti iecienīti.

Kārtējie trušu bērni.

Lietuvā cepta jogurta kūka- nenogaršojām, bet glazūra gan izskatās kā manām pīnītēm ;)

Šis foto ar' tapis ar manām rokām- šī Miķeļsieva visus sagaidīja pie tirgu vārtiem...mani gan viņa pavadīja jau uz mājām...


Šodien, īstajā Miķeļdienā, rakstot savas pārdomas par tirdziņu, priecājos. Priecājos par skaisto dienu, interesantajiem cilvēkiem, bagātīgo koncertu...varbūt arī mazo nenovīdību cilvēkos, kas liek taisni izslieties un iet tālāk pa savu iesākto ceļu...ceļu arī šeit- blogā.
Lai jautra Miķeļdiena Jūsmājās!

P.s. Ja Miķeļa diena un nakts miglaina, tad būs laba vasara; ja sausa un auksta- slikta vasara.

Ja Miķeļa dienā pūš vējš no ziemeļiem, tad gaidām augsta un dziļa ziema;  kad  no dienvidiem, tad silta un bez dziļa sniega; bet, kad no vakariem un rītiem, tad mērena.

Vērojam laiku!