Brokastu kārba un pītās glazūrmaizes...vai varbūt otrādi?

  Stāsts par maizītēm ar glazūru turpinās...Divus rītus centos piecelties 4:30, lai pirms darba uzceptu rozīņpīnes ar glazūru, bet miegs bija par mani stiprāks...Vakar es viņu pievarēju, piecēlos un devos gatavot mīklu...pīnes izdevās burvīgas

      Bet pārliecības par glazūras izdošanos nebija...Liku jaunu pannu ar rozīņpīnēm iekšā krāsnī, bet pati ķēros pie glazūras gatavošanas.  Ņemu tējkaroti ar sviestiņu, izkausēju un pievienoju vienu nelielu šļuciņu ar karstu ūdeni...jā- to daudzumu notrāpīt grūti, ar šausmām skatos, ka glazūras būs stipri par daudz manām biželēm, jo pūdercukuru tikai maisu un maisu klāt, maisu un maisu...sanāca, ka izlietoju sešas kafijas dzirnaviņu maluma porcijas ( ja kāds zina, kas ir vecās "Straumes" dzirnaviņas...).
      Ar drebošu sirdi liku glazūru uz pīnītēm, skatījos, kā masa traukā plok, un sapratu, ka nekas daudz jau pāri nepaliks!

     Esmu laimīga, ka izdevās. Gaspaģins vēl samiegojies, bet arī laimīgs rūc, ka "nevajadzēja jau tika agri no rīta šitā plosīties", pazudina rozīņpīni vienā mirklī. Gaspažiņa, ka jau sieviešu kārtas pārtāve, tehniski uzjautā- vai glazūra izdevās, vai šitā esot bijusi jācep un, vai iedošu līdzi uz skolu ...Mīkla ar lielo, nezināmo
glazūras recepti atrisināta!

    Bet kur to glazūrmaizi ielikt, ja gribas paņemt līdzi uz skolu? Jau labu laiku veikalos apskatu dažādas brokastu kārbas, kas paredzētas mazajiem skolniekiem. Piedāvājums ir diezgan raibs, bet mans skopums neļauj par plastmasas kārbiņu maksāt 2.99- 4.99 ls ....lai gan Gaspažiņai jau ļoti gribētos kādu veidojumu ar komerctēliem uz vāka.
    Nopērku jaunu saldējamo produktu kārbu, kas funkcionāli daudz neatšķirās no iepriekš pieminētajām kārbām, bet izmaksā 0.49 ls

Tajā pašā veikalā iegādāju arī man iepatikušās salvetes...

Naski ķeros pie darba, bet saprotu, ka rezultāts diezin vai "uzrunās" Gaspažiņu...

Nākas ķerties pie varbūt ne gaumīgākās, bet iedarbīgākās stratēģijas- gliteru līmīte...:) Klājas uz kārbas burvīgi, varētu ķēpāties un ķēpēties. Lieku cepeškrāsnī uz 75 grādiem žāvēties, jo gribas ātrāk redzēt rezultātu. Diemžēl pēc nožūšanas atklājas nejauka lieta- sažuvusī līmīte "jauki" slidinās un lūp nost no kārbas vāka, arī uzlīmētā salvete lielu lietošanu neizturēs. Glābiņu rodu ūdens izturīgajā lakā, kas atrasta Gaspaģina krājumos.

   Gala rezultāts-kārba, salakota kārtīgi, godam izturējusi skolas nedēļu. Daži trakie spīdumi gar malām mazliet atlupuši, bet man tas atlupums tāds aizdomīgs šķiet...uz jautājumu, kas ar to maliņu noticis, Gaspažiņa atbild, ka es jau ko jaunu arī varot uztaisīt, jo citām klases "dāmām" arī esot paticis, tamdēļ vajagot vēl ko citu-kā saprotu,lai dzīve krāšņāka un interesantāka...lai mammai miera nav.