Krelles sev.

   Atnesu sev pavasari mājās... Uzdāvināju sev jaunas krelles, turpinot Jaunā gada apņemšanos, darināt jaukas lietas ne tikai citiem, bet arī sev...

   Līdzīgu kaklarotu vēlos sev izgatavot arī no dabīgajiem akmeņiem, bet īsti nezinu, kuri akmeņi būtu man piemēroti, kuri var uzlabot manu veselību, pašsajūtu, vairot sievišķību...Varbūt vari man palīdzēt?  Varbūt zini, kur atrodami apraksti par akmeņu iedarbību uz cilvēku?

Dažādas "tējas"...:)

Man, par lielu nožēlu un veselības sabojāšanu, tēja nav mīļākais dzēriens...Esmu absolūti padevīga melnai, stiprai kafijai bez cukura-mmmm (domāju, ka steidzami jāiet pagatavot...:D)

Tēju izmantoju citām vajadzībām.

Noteikti jau esat pamanījuši, ka esmu "iekritusi" uz filca ēdamlietu gatavošanu. Šeit laikam pie vainas mana profesija, bet tas tagad netiks iztirzāts. Gatavas jau ir krēmkūkas un arī vēršacs un saldējums ir pieejami, bet, ko tad dzers virsū?

Kafiju mazi bērni nedrīkst dikti daudz dzert :D:D:D, bet tēja būs kā reiz laikā...klejojumos pa tīmekli uzdūros šim 

"tējas" pagatavošanas variantam, bet man nepatika tas, kas man sanāca no filcīša. Tamdēļ ņēmu talkā citus pieejamos audumus. Nerādīšu visas iespējamās variācijas, bet apstājos pie kanvas, kas, man šķiet, arī visvairāk imitē tējas maisiņu...Protams, ka tas viss( kā jau absolūti ekskluzīva tēja) , tiek rotāts ar "dārgakmeņiem" un laists apgrozībā. Pildījumam- akurāti salocīti čaukstīgie konfekšu papīrīši. Jūtīgāks deguns var vēl sasmaržot šokolādi...

Vienai "tējošanas"reizei pietiks...

      Kad mazajām meitenēm tējas gana, tad nāk saprašana, ka arī lielās "meitenes" var palutināt.
 Sākumā jau pati sevi... Zinot tēju labās īpašibas, sadūšojos ilgi pagatavot cerētai idejai- acu kompresei no dabīgajām zālītēm...Ar roku uzzīmēju maskas kontūru, dubultā saliktu audumu nošuvu ar zig-zag dūrienu, pa neaizšutu maliņu iekšā visi vasarā lasītie labumi- kumelītes, sarkanais āboliņš, kliņģerītes un mazliet piarmētras spirgtumam. Ja Tu zinātu kā smaržo!!!  Smaržas apdullināta, pagatvoju arī kompresi no melnās un zaļās tējas, kam pievienotas rožu un saulespuķu ziedlapiņas un rožu izvilkums( tā uz bundžas rakstīts- "Mabrock" flawored tee Hawaiian Delight).

Lietošana-
Aplej kompresi ar verdošu ūdeni, tur 3 - 5 min., viegli notecina lieko mitrumu, nedaudz atdzesē, lai acīm nebūtu par karstu. Kompresi klāj uz notīrītām acīm un tur 10 min. Pēc kompreses noņemšanas seju nomazgā ar kompreses novilkumu vai ūdeni. Paredzēts vienreizējai lietošanai.

Ideja nav mana- esmu to "nočiepusi" no Annas Liepas , bet interpretēcija ir mana, tirgot netaisos, tā kā - ceru, ka dzīvosim draudzīgi...

    Pa atslēgas caurumu ļauju ielūkoties, ko daru tagad- tas taps ilgi, jo daudz dažādu mazdarbiņu un pasūtījumu, bet ceru to atrādīt pabeigtu pēc kāda mēneša...

    Bet blakus man klusi  visu laiku čubinājās Gaspažiņa...visus filca atgriezumu brīnumus gan nerādīšu, bet šitas pārītis ir pelnījis "nozīmēties". Iepazīstieties- Kaķu jaunkundze un Suņu kundziņš visā savā zeķubikšu krāšņumā...

Lai radoša un ražīga Tava nedēļa!

  Jaunu tikšanos nedēļas vidū solīt man grūti, bet nedēļas nogale gan rezervēta rakstīšanai...

Ko sadarīt, kamēr neraksta blogu?

   Atbilde laikam ir-  visu un neko! Jā, tā es to varu teikt. Nezinu, vai nebija laika, bet gribēšanas rakstīt tiešām nebija. Labprāt ielūkojos citos, sev tuvos blogos, labprāt un ar lielu prieku skatījos, kas notiek, kā gaidam visi pavasari, bet rakstīt pašai nemaz nebija spēka. Pieļauju domu, ka tas tamdēļ, ka iegadījās daudz rakstāmgabalu, kas saistīti ar profesionālo darbošanos, tas noteikti varēja nosist vēlmi rakstīt šeit. Arī gripa mūsmājas nebija smādējusi, dažādas citas, ar veselību saistītas lietas, lika sevi manīt...Vienvārdsakot, kādā brīdī sajutos vienkārši beigta....
  Daudz jau man nevajadzēja, lai augšāmceltos, tikai to kripatu spirgtās pavasara saules, kas man tika dota sestdien un svētdien, tikai tos pirmos cīruļa treļļus, ko dzirdēju sestdienas rītā, tikai tos pavasara ziedus, kas ļoti uzstājīgi lien laukā no zemes un agādina: "Būs, būs, viss drīz būs riktīgi feini!"
  Ko pilnīgi noteikti gribu atrādīt un pastāstīt :

  Esmu notamborējusi sev lakatu, diezgan liela izmēra beigās sanāca...No lielā deķa satamborēšanas palika pāri dzija, kas man ļoti, ļoti gāja pie sirds ar savu krāsu. Izskatīju daudzus tamborīšu variantus, bet secināju, ka, lai cik viņi visi skaisti, kādu laiku neko no gabaliņiem meistarot negribu :D Sāku ar pilnīgi citu rakstu, ar vienu dzijas pavedienu- veidojās bezgala skaisti zirneklīša raksti, bet man šķita, ka k-kas nebūs lāga. Kad bija notamborēta 1/3, tad izārdīju pirmo reizi. Liku kopā divus pavedienus, tamborēju atkal- 2/3 un viss atkal ārdās ārā, jo...nu, nebija mans tas raksts...

Šo no paša sākuma biju atlikusi kā pārāk vienkāršu, likās, ka nekas īpāšs tur nesanāks, bet pēc kāda laiciņa sapratu, ka tas ir īstais. Ir īstais lakats vēliem ziemas vakariem pie kamīna, ir īstais lakats rāmai pasēdēšanai dārzā vasaras vakarā, ir īstais lakats burvīgai saulrieta pastaigai gar jūru...Tāds tas man ir sanācis!

Aiz intereses izvilku no plaukta savu pirmo lakatu, ka tamborēju kā dāvanu mammai, kad man bija 11 gadi...un nomulsu! Man nav skaidrs, ko ar tādu "kabatslakatiņu" var sadarīt...bet mamma tikai smaida! Tātad- nākamais darbs- jauns lakats mammai!

Kūkas ar' nav gājušas man secen. Pēc mazajām krēmkūciņām sāku meklēt tālāk- tik ļoti mani tās bija savaldzinājušas....Kas meklē, tas atrod! Lūk, ieskaties arī Tu :

https://picasaweb.google.com/valisis0/FotosComidaHechaEnPanolenciDeLaWeb#

Mana kūka ir neliels pakaļdarinājums šai :

https://picasaweb.google.com/valisis0/ComoHacerUnaTortaPasoAPasoYSuDecoracion#

Redzot, ka tas patiesībā nav sarežģīti, viegli saņēmos savai kūkai. Tortīte jau šorīt dodas pie manām Rūķumeitenēm uz darbiņu, lai viņas var kārtīgi paspēlēties, bet nopietnākiem darbiem torte noderēs, kad vēl reizi no reizes būs audzītei jāskaidro, kā tad izskatās viens vesels, puse, 1/4 daļa un 3/4 daļas...

Šūšana kopumā  aizņēma kādas 8 stundas, bet tas tamdēļ, ka šuvu ar rokām. Nākamo variantu mēģināšu ar mašīnīti.

Šis veidojumjs mums palīdzēja tikt galā ar gripu, bet palīdzot arī veiksmīgāk pārslimot Rotta vīrusi, bet par to laikam tomēr citā reizē, jo šodien jau gana rakstīts...

Žābo, kas piesauc pavasari.

    Pārskatu milzīgo fofogrāfiju krājumus, meklējot dažādus darinājumus, kas radīti bērnu vajadzībām. Nejauši uzdūros bilžām, kur mans pagājušā pavasara darinājums- tamborēts žābo, kas veidots no puķītēm, sastiprināts uz filca auduma un izšūts ar pērlēm.
   Uzlieku reti, bet, kad uzlieku, tad lieks, ka saule pie manis no debesīm nokāpusi...
Dāvāju arī Tev daļu no sava saules spirgtuma!

Lai pavasaris sasniedz mūs ātrāk!

Komplektam arī apročpogas...

Gatavs!

Izdarīju to...Piektdienu visu, pilnīgi visu veltīju deķa satamborēšanai. Sāku no agra rīta, beidzu kārtīgā naktī. Jau iepriekš bija satamborētas 7 šķērsu rindas, vajadzēja satamborēt vēl 3 un  tad visu pārējo kopā.

Dibens tika pacelts tikai tad, kas savādāk nevarēja- fiksie ēdieni ēdienreizēs, uzslaucīt grīdu un izkārt veļu...viss!

Tad vēlā pēcpusdienā atklājās, ka nepietiek dzijas, lai aptamborētu malu...Nu, ko..."segloju" savu uzticamo braucamo un uz Bausku prom! Tad gan iepirku dziju ar rezervi- izskatās, ka taps arī kāds romantisks plecu lakats vēsiem vasaras vakariem...

   Tādi nu izskatās mani divi metri platuma un divi metri garuma...(Precizitātei- 2.05 * 2.05 metri- uz malas rēķina.)
   Bet patiesībā tie ir divi reiz divi metri prieka, pacietības, mīlestības, ieceru, pārdomu, sarunu, gaidīšanas, cilvēku iepazīšanas. Agri rīti, gari vakari, klusas pusdienas snaudas stundas, garas un aukstas sniega dienas...Tas viss tur ir, tas viss silda ķermeni un garu. Milzīgu PALDIES saku Kastaņmammām 2008 un Agnesei personīgi par iesaistīšanu un praktisko palīdzību tapšanā. Kastaņmammas- virtuālais rokas spiediens jums visām...(zinu, ka mēdzat te ielūkoties...:D )
   Gaspažiņa gāja vakarā gulēt, zinot, ka k-kad naktī deķis tiks pabeigts. Lūdza, lai apsedzu ar deķi, kad tas būs gatavs. Tās emocijas nav aprakstāmas- bērns deķi apskāva, samīļoja un sabučoja...tas viss pa miegam, ar aizvērtām acīm un smaidu uz lūpām...Tāds VIŅŠ ir, man deķis. Un tieši VIŅŠ, jo par TO nav nosaucams...

Tik tās mantības man palicis pēc deķa  pabeigšanas- ar laiku noteikti taps arī spilveni...

   Tad vēl, sašķirojot dziju, izrādijās, ka mājās diezgan daudz sarkano un lilligi-violeto diegu kamoliņu...Sarkanie palikuši pāri pēc kleitiņas, bet lill-rozā atceļojuši no Omītes mājas...Izskatās, ka Gaspažiņa arī tiks pie sava deķa- tas varētu būt no 50 vai 60 gabaliņiem...

Nu, un tas, tā teikt- "sēklai"...neiespringstot un lēnām, termiņu nolieku uz gadu...

Cimdiņi. Un Brošule-drošule.

Svētki pagājuši, bet gaismiņas nekad nav par daudz...Vēl jau kādu laiku jāpagaida līdz saulītei ceļš debesīs garāks kļūs!

Rokas neiz strādāt, lai gan biju sev apsolījusies, ka šajās brīvdienās ni un ni ar to rokdarbošanos...Saliku pāri palikušās eglīšu lampiņas kādā pabaisā stikla vāzē, izliku uz palodzes blakus savai strādājamajai vietai un ar to arī sākās...Noskaņa tik jauka, ka vairs nemaz nepretojos savai vēlmei, ko padarīt!

    Jauns gads, jauni darbi! Velku no groza laukā jau iepriekš iepirktos pirkstaiņus, kas gaidīt gaida pēc kāda greznumiņa-un sagaidīja...Paldies Aijai no http://aijaslietas.blogspot.com/search/label/Cimdi par lielo iedvesmu un apņemšanos radīt, ko savu! Tā tapa ilgi gaidītie cimdi kolēģei, kas mielojās tikai ar manis dāvātajām končām, bet dāvaniņas viņai kā nebija, tā nebija...Laine, lai labi valkājas...Silti brūni ar zeltainu akcentu.

     Tā ir viņa- Drošā Broša! Jautāsi, kamdēļ ?  Tamdēļ, ka tik spilgta, koša, spīdīga, acis piesaistoša...un lēnām apgūstoša/mani mācoša appērļot kabašonu...Solījos jau sev, ka brīvdienās nestrādāšu, bet pirms svētkiem tomēr nopirku vienu kabašonu un vienu kameju; tā teikt, ja nu kā vecam "plencim paslīd kāja" uz strādāšanu...Paslīdēja gan, bet man par to prieks...

    Bet arī pēc brošas man nebija miera, dikti jau man iepatikās tos cimdiņus "apsmukināt"...Jūtu sirdī mazu nodevību pret Aiju, jo atkal melns...bet- man nav smalka ziemas mēteļa, kam varētu piešut klāt smukus lentīšcimdus, joprojām arī neesmu izlēmusi kādā krāsā vēlos sev cimdus/cepuri/ šalli šoziem- nesmej tikai; pieņemu, ka ziema drīz beigsies, bet es būšu plika joprojām, tamdēļ jau gatavojos pavasarim- pie melnā ādas mētelīša derēs kā reiz...Te es tā sievišķīgi "noplosījos" ar lentām, mežģīņu puķītēm un mazajām pērlītēm...Labi, ka tomēr nav man vēl to ĪSTO cimdu, jo ar tik vien smukumiem tas nebeigtos...
    Fotografēt melnus cimdus vakarā, istabā ir neiespējamā misija-tas gan...

Ziemassvētku atklāsmes, varbūt brīnums...

     Pēc dabas esmu kautrīga meitene, kam patīk strādāt, patīk sagādāt prieku citiem, bet reizēm "šauju pāri strīpai". Arī šī gada svētkus gaidīju ar vērienu, daudz skriedama un darbodamās, maz gulēdama...Visi iecerētie pasākumi un izdarības izdevās, visiem dāvanas satapinātas, bet tad...nāca pēdējā darbadiena pirms svētkiem!
    Iepriekšējā vakarā ar bērniem un vecākiem klusi sagaidījām svētkus grupiņā, izstaigājot Gaismas ceļu. Viss noritēja klusi un jauki, bet mazs negadījums gan notika- kādam puisēnam kļuva slikti. Glābšanas misijā iesaistījāmies abas audzītes, abām tika viss, kas bija mazajam vēderā...Tā rezultātā pati gulēju pilnīgi "beigta" ar varenoRotta vīrusu Ziemassvētku vakarā un Pirmajos Ziemassvētkos...Gaspaģins ar Babiņas un Gaspažiņas atbalstu kūlās pa virtuvi, skaisti sarūpējot vakariņu galdu, kamēr es tik gulēju....pat nenojausdama, kas mani gaida pastkastē...
     Pie skaistās dāvaniņas no Pandiņmeitenes tiku tikai pēc svētku brīvdienām...Bet kāds prieks! Mīļums spraucās laukā no katras vīlītes! Bet klāt pievienotā vēstulīte...mmmm! Tieši ar tiem novēlējumiem, kas man šobrīd visvairāk vajadzīgi- piedzīvot īstu brīnumu un iegūt labu veselību! Tieši veselība man šajā gada nogalē sagādājusi ne mazums rūpju, raižu un garas stundas ārstu uzgaidāmajās telpās...Brīnumu joprojām gaidu-tas šoreiz vairāk saistībā ar manu jauko darba vietu!
    Piekusi lasīt? Gribi redzēt, ko Pandiņmeitene man atsūtīja dāvanā...

 Šis jaukais, smalki izšūtais cimdiņš uz fotosesijas laiku sev par draugu izvēlējās virtuves palodzes sargu Eņģelīti, bet parējo savu brīvo laiku šobrīd pavada, rotājot mūsu Ziemassvētku eglīti...Paldies! Tas ir mīļi!

 Nepievēršot uzmanību "Liekām detaļām" -tas ir -man...var aplūkot otru dāvaniņu no Pandiņmeitenes. Tas ir jauks maisiņš zaļ-dzelten-zilos toņos, kas jau pirmajā saņemšanas dienā ir devies pēc dienišķajiem pirkumiem, bet šorīt jau lepni savās skavās nogādāja man uz darbu laptopu. Lielāku cieņas apliecinājumu par intensīvu lietošanu navaru atrast...Liels PALDIES!

Nobeigumam-sāku nesen apspriesto darbu tēmu- "Darinājums savam priekam"-satapināju sev brošiņu, kuru tiešām nevienam netaisos atdāvināt, aizlienēt, nopārdot, jo TIEŠĀM VĒLOS NĒSĀT PATI!...