Daudz jau man nevajadzēja, lai augšāmceltos, tikai to kripatu spirgtās pavasara saules, kas man tika dota sestdien un svētdien, tikai tos pirmos cīruļa treļļus, ko dzirdēju sestdienas rītā, tikai tos pavasara ziedus, kas ļoti uzstājīgi lien laukā no zemes un agādina: "Būs, būs, viss drīz būs riktīgi feini!"
Ko pilnīgi noteikti gribu atrādīt un pastāstīt :
Esmu notamborējusi sev lakatu, diezgan liela izmēra beigās sanāca...No lielā deķa satamborēšanas palika pāri dzija, kas man ļoti, ļoti gāja pie sirds ar savu krāsu. Izskatīju daudzus tamborīšu variantus, bet secināju, ka, lai cik viņi visi skaisti, kādu laiku neko no gabaliņiem meistarot negribu :D Sāku ar pilnīgi citu rakstu, ar vienu dzijas pavedienu- veidojās bezgala skaisti zirneklīša raksti, bet man šķita, ka k-kas nebūs lāga. Kad bija notamborēta 1/3, tad izārdīju pirmo reizi. Liku kopā divus pavedienus, tamborēju atkal- 2/3 un viss atkal ārdās ārā, jo...nu, nebija mans tas raksts...
Šo no paša sākuma biju atlikusi kā pārāk vienkāršu, likās, ka nekas īpāšs tur nesanāks, bet pēc kāda laiciņa sapratu, ka tas ir īstais. Ir īstais lakats vēliem ziemas vakariem pie kamīna, ir īstais lakats rāmai pasēdēšanai dārzā vasaras vakarā, ir īstais lakats burvīgai saulrieta pastaigai gar jūru...Tāds tas man ir sanācis!
Aiz intereses izvilku no plaukta savu pirmo lakatu, ka tamborēju kā dāvanu mammai, kad man bija 11 gadi...un nomulsu! Man nav skaidrs, ko ar tādu "kabatslakatiņu" var sadarīt...bet mamma tikai smaida! Tātad- nākamais darbs- jauns lakats mammai!
Kūkas ar' nav gājušas man secen. Pēc mazajām krēmkūciņām sāku meklēt tālāk- tik ļoti mani tās bija savaldzinājušas....Kas meklē, tas atrod! Lūk, ieskaties arī Tu :
Mana kūka ir neliels pakaļdarinājums šai :
Redzot, ka tas patiesībā nav sarežģīti, viegli saņēmos savai kūkai. Tortīte jau šorīt dodas pie manām Rūķumeitenēm uz darbiņu, lai viņas var kārtīgi paspēlēties, bet nopietnākiem darbiem torte noderēs, kad vēl reizi no reizes būs audzītei jāskaidro, kā tad izskatās viens vesels, puse, 1/4 daļa un 3/4 daļas...
Šūšana kopumā aizņēma kādas 8 stundas, bet tas tamdēļ, ka šuvu ar rokām. Nākamo variantu mēģināšu ar mašīnīti.
Šis veidojumjs mums palīdzēja tikt galā ar gripu, bet palīdzot arī veiksmīgāk pārslimot Rotta vīrusi, bet par to laikam tomēr citā reizē, jo šodien jau gana rakstīts...
lakats dzīvespriecīgs, pavasarīgs! Kūka vienkārši fantastiska, pirmā mirklī domāju, ka īsta :)), un par to skuju brīnumu lasīju, būs interesanti uzzināt praktisko pieredzi. lai atgriežas spēks un dzīvesprieks pēc slimošanas.
AtbildētDzēstes arī domāju, ka kūka īsta:):):):) Un lakatam ļoti skaista krāsa.
AtbildētDzēstArī es pirmajā mirklī padomāju, ka kūka ir Tevis cepta! :))) Ļoti kārdinoša sanākusi! :)))
AtbildētDzēstKūka izdevusies godam - izskatās kā īsta, tiešām! Ar nepacietību gaidu rakstu par tiem zaļajiem aļa Adventes vainadziņiem pārtikas plēvē!!!
AtbildētDzēstEs ari nodomāju, kad kūka ir īsta, tikai lasot tālāk, sapratu, ka tā ir šūta! Lielisks darbiņš!
AtbildētDzēstHei,es arī " uzķēros" uz Tavas kūciņas!Nodomāju -o,kas par gardu mākslas darbu!Un tik lasot tālāk,sapratu no kā tad patiesībā tā gatavota:))
AtbildētDzēst