Pirms tam salūkoju daudz brīnumu un to gatavošanas tehnoloģijas, bet sapratu, ka lieli un nopietni koki nebūs man pa spēkam un, galu galā, arī ne pa manai patikšanai. Bet, kā saku bērniem: "Ja neesi pamēģinājis, nevari teikt, ka nepatīk"...
Vēl trakāk gāja ar fotografēšanu. Tā vispār šķita kā neiespējamā misija- visas bildes izskatījās kā zaļa čupa ( lai gan dabā nav tik traki :D ), šī vienīgā kaut cik skatāma...Labi, ka atdevu uzreiz pēc pagatavošanas jaunajam saimniekam, citādi ceļš uz konteineri neizbēgams! Sen nebiju tā vīlusies savā darbā...skumji, bet arī tas ir vajadzīgs, lai neaizmirstu, ka mācības un attīstība ir dzīves sastāvdaļa...
nu nav jau nemaz tik traki - tici man, ir redzēti patiešām bezcerīgi varianti, bet šis nu ne tuvu nav tāds :) - skaists, vienotā krāsiņā un stilā ieturēts.
AtbildētDzēstCita lieta - Tavas pašas izjūtas, ka tehnika acīmredzot šim brīdim nemaz nav Tava... Varbūt vispār nav, bet varbūt pēc laika pieķersies atkal un būs tā, kā pašai patīk...
Es ar neesmu šo kociņu fans - it kā patīk, bet tai pat laikā neķeros klāt, lai ko tādu uzmargotu (kaut gan man ir fantastiski floristikas materiāli, kas pēc būtības šādiem kociņiem būtu kā radīti - kas zin, varbūt kādreiz... man metāla kociņu dārziņš būs, kur ziedēs tik pērles un nesāpēs sirds :D)
Lai arī pašai nepatīk gala rezultāts, tomēr, kā minēji "kā saku bērniem: "Ja neesi pamēģinājis, nevari teikt, ka nepatīk"..."
AtbildētDzēstApsveicami ir tas, ka uzdrošinājies, izmēģināji!!! Secinājumi, lai kādi tie būtu - nāk neizbēgami PĒC darbiņa veikšanas!
Nav jau arī tik traki - var uzlikt uz palodzes sīpolloka vietā - tagad tā gribas redzēt kādu pavasarīgu zaļumiņu! :)