Mana Gaspažiņa arī labprāt pievienojas mammas kreļļu lādes priekiem, viņas kontā pat ir pāris jauki auskariņu pāri, kas nonākuši manā īpšumā, bet līdz krellēm vēl nebijām tikušas. Pagājušajā nedēļā vadīju kādu pērlīšu vēršanas darbnīciņu palielākām meitenītēm. Nolēmu pamēģināt arī ar savu Gaspažiņu...
 |
| Pērlīšu lielums, izskats un krāsa ir pēc Gaspažiņas izvēles... Mans mammas norūpējušais skatiens piestāja pie gaiši zilajām sēkliņpērlītēm, kas noteikti liks pamatīgi augt Gaspažiņas pacietības maisiņam, bet tam jau tie septiņi gadi ir domāti.... Vērts tika ar lielu pacietību, pa vairākiem piegājieniem un....ar lielu prieku par gaidāmo rezultātu! |
 |
| Nu, lūk! Tik daudz pērlītes Gaspažiņai izdevās savērt ... Zilās sēkliņpērlītes palika pāri, bet man par lielu prieku, mazāk kā biju iedomājusies- Atkārtoti pārliecinos, ka laiks laist Gaspažiņu uz skolu! Tad iesākām makšķerauklas tamborēšanas darbus- tie arī vedās lēnām, ar pārtraukumiem un mammas palīdzību, bet kopīgiem spēkiem līdz galam tikām....sasējām abus tamborējuma galus un salikām krellēs tā kā mammas mēdz likt ap kaklu ļoti garas pērļu virtenes, pārsējām ar to pašu makšķerauku... UN GASPAŽIŅA IR LAIMĪGA!  |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru