Vakar biju pirmo dienu darbā- pēc sava garā, skaistā, iedvesmojošā, burvīgā un visādi citādi superīgā atvaļinājuma. Satieku vienu no pirmajām kolēģēm, kas uzrez saka: "Kāpēc Tev nekas nav uzrakstīts? Es katru dienu palasu un paskatos, ko Tu esi sadarījusi..." ....Nu, un tad man nāca apskaidrība, ka šītā mana ļurināšana tomēr kādam der; un tad vēl, kad vakar izlasīju vairākas vēstules visiem zināmajā draudzīgajā portālā, nostiprināju domu, ka rakstīšanai ir sava sāls un piparu garšiņa...
Neņemiet ļaunā, ka nerakstīju kādas dienas, bet tas nenozīmē, ka slinkoju... Gatavoju rotaļlietu mazai meitenītei, štukoju, kā sašūt aktivitāšu paklājiņu 1-gadniekam, domāju un meklēju kā pucēt savu Gaspažiņu pirmajā skolas dienā, cepu kūkas savā dzimšanas dienā...tiešām sanāk kārtīgs jaunais gads!
Sazvanoties ar manas Gaspažiņas krustmāti, kas angļuzemē studē un piestrādā, uzzināju jaunu saldā recepti ( nu tas saistībā ar manu dzimšanas dienas zefīrkūku)- saldais ticis pasniegts kādās smalkās kāzās kā galvenais saldēdiens...manam Latvijas vēderam un mēlei iedvesmojoši nelikās, bet nu stāstu...
- trīs baltās tostermaizes šķēles,
- ogas un augļi pēc izvēles,
- saldais krējums ar cukuru...
Tostermaizēm pa vidu saliek ogas un augļus, liek aukstumā zem neliela sloga...nogatavina dažas stundas ( nav zināms, cik :) ), tad apgriež garozas daļu un pārlej veidojumu ar saldo krējumu, kas samaisīts ar cukuru. Grezno ar ogām; man liekas, ka vajadzētu "piespert klāt" arī vaniļu...
izmēģinājusi neesmu, bet labprāt uzzinātu kā Tev gāja ar šī brīnuma gatavošanu..
Paldies tiem, kas atrod laiku šeit ielūkoties!
Cik romantiski!
AtbildētDzēst