Jā, jā, jā...es to esmu sadarījusi- visi 100 kvadrāti ir gatavi!
Šorīt jau lielā agrumā cēlos, bīdīju istabā mēbeles(tas nekas, ka citi guļ...man vajag...), lai tikai būtu vieta, kur " izklāties"...saliku, bet pagaidām turos, lai neko nemainītu...Līdz dienas beigām neko nepārlikšu- tā vēsu prātu jāpaskatās...Satamborēšu kopā, tad gan par normālu cilvēku atkal kļūšu- ieceru daudz, varbūt pat paspēšu piedalīties arī Irēnas konkursā!
jē, jē, jē! Katrā atskaites reizē jutu līdzi un turēju īkšķus! Rezultāts nudien neliek vilties!!!
AtbildētDzēstKrāsains un dzīvespriecīgs deķis Tev sanācis! :)) Katrs gabaliņš kā neliels stāsts - kamēr izpēta...:))
AtbildētDzēstes biju domājusi, ka tie gabaliņi ir paredzēti, lai mainītos tālāk. Cik tad īsti ir citu gatavoti darbiņi un cik pašas?
AtbildētDzēstskaista sedziņa sanākusi :)
AtbildētDzēstNu feini, bet nu tāaads darbs. Medaļa par darbu :)))
AtbildētDzēstArī apbrīnoju Tavu darbu! Skaisti!
AtbildētDzēstmalace, Tu to izdarīji!
AtbildētDzēstSkaisti!Cik liels tas deķis sanāks?
AtbildētDzēstFantastika, vienkārši fantastika! :) Nesaprotu, kā to var dabūt gatavu! Apsveicu!
AtbildētDzēst"Atlidoju" pēc darbiņa mājās- ātri gribējās paskatīties kā tad ar "vēsu prātu" izskatās- palieku pie viedokļa, ka neko vietām nemainu, tamborēju kopā tādu kāds ir.
AtbildētDzēstPar gabalu skaitu- manā deķī ir 56 manis pašas gatavoti gabali un 44 gabali, kas ir iegūti maiņas ceļā 1:1- jebkurā gadījumā, veselu 100 esmu pievarējusi...
Par izmēru- nu, vajadzētu sanākt 2*2 metri...Kad satamborēšu kopā, tad izmērīšu precīzi...
AtbildētDzēstĀāāā, Tu esi monstrs! Noņemu cepuri!
AtbildētDzēstEs arī katru nedēļu sekoju līdzi Tavam veikumam. Šī ziņa mani patiešām iepriecināja un jā, laikam arī iedvesmoja. Malacis!
AtbildētDzēstJau vairākas nedēļas sekoju Tavam veikumam. Šī ziņa mani iepriecināja un laikam arī iedvesmoja. Malacis!
AtbildētDzēstnu to, ka galā sanāk tas pats cipars, kādu vēlas deķi, es saprotu - vienīgi man bija priekšstats radies, ka visi musturdeķa gabali ir citu roku darināti un pašas gabaliņi arī kaut kur pasaulē aizceļo...
AtbildētDzēstJebkurā gadījumā milzu darbiņš paveikts. Bet man liekas, ka tagad ir tas grūtākais - kopā satamborēšanas process, iedvesma taču izlikta tajos gabaliņos :) Man jau laikam točna pulveris būtu beidzies...
Inese, tā musturotāju komanda, kur es pievienojos, dikti liela nav- ap 20 meitenēm...Ja vajadzētu visām piedalīties mana deķa tapināšanā, tad mainīties vajadzētu ar 5 gb., bet parasti meitenes mainā ar 2-3, nu 4 gabaliņiem. Citi deķi tapa arī mazāki. Tad nu nācāsman bišku iespringt, lai būtu tāds kā gribu.
AtbildētDzēstVakar sāku tamborēt kopā-tāds lēns un apdomāšanai veltāms laiks...vēl jau gribēšu arī apkārt deķim aptamborēt- vot, tas gan būs traki, bet ļoti gribu pabeigt kamēr vēl sniegs ārā pieturās.Tā man tāda īpašā vēlme- apelsīni un pienenes sniegā...
sarežģīti tie rēķinķini :)
AtbildētDzēstTo ārmalas aptamborēšanu jau var arī atlikt uz vēlāku laiku, ja nu galīgi vairs nav iekāriena... Galvenais jau lai deķis turas kopā :)
Super! Ārprāts, protams, cik liels darbs! Apsveicu :) Es ar gribu tādu kādreiz dabūt gatavu, bet man tas būs (ja gala rezultātā būs) vairāku gadu projekts, gribu salaist iekšā diegu atlikumus... (un man patīk, ka to procesu var tā izvienkāršot, padomāsi laiku pa laikam kādu kvadrātiņu uztaisīt; jo man vienā piegājienā ar 'pulveris piebeigtos') Man siekala tek, goda vārds, apbrīnoju Jūsu mērķtiecību un izturību!
AtbildētDzēstĻoti liela pacietība vajadzīga, bet gala rezultāts ir labs. Es tevi apbrīnoju!
AtbildētDzēstPaldies par labajiem vārdiem un atbalstu! Novēlu katram peidzīvot to neaprakstāmo piepildījuma sajūtu,kas saproti, ka viss...viss ir izdarīts.
AtbildētDzēst