Mani tā joprojām nav "uzrunājusi"...Protams, dzīve ir dzīve- varu visu nedēļu darboties ar bērniem, kuriem jāsaprot, kas tad īsti ir sirdsdraugs un sirds siltums, varu kopā ar tiem pašiem bērniem gatavot apsveikuma kartiņas, ļoti priecāšos, kad Gaspažiņa ieradīsies mājās no skolas ar saviem piedzīvojumiem, bet neko vairāk...
Man nav svarīgas dāvanas, pārspīlēta rūpība un mīļums tieši šodien, jo "šodien taču Valentīndiena..."
Manā sirdī īpašs ir, kas cits.
Tavs cilvēks dodas uz veikalu pēc griķiem, bet atnes ne tikai tos, bet arī rozes...Tavs cilvēks ir gatavs visu dienu staigāt ar milzīgu akmeni mugursomā, ko atradis braucot darba izbraukumos, tikai tāpēc, ka zina-atvests mājās, tas sagādās Tev prieku...Tavs cilvēks uzvāra Tev kafiju bez prasīšanas, pat tad, ja tamdēļ jāiet mežā pēc malkas un jākur ugunskurs...Un reizēm nevajag darīt itin neko, tikai paskatīties...
Lai īpaša un mīļa katra diena gan Tavās, gan manās mājās...
Cik sirsnīgi, Anna, paldies, ka padalījies ar savu sirds siltumu!
AtbildētDzēstJā, vai atved mājās kādas īpašas biezpienmaizītes sniegpilnā vakarā no Smiltenes krusta kafejnīcas vēl mazliet siltas, jo tā iepakotas, ka siltums nezūd līdz pat Jūrmalai...
AtbildētDzēstUn mīļas bērnu bučas, tās jau "neierāmējas" kādā konkrētā dienā. Bet Valentīna dienas priekšvakars man tagad vairāk asociējas ar bērnu aizrautīgu darbošanos, jo skolotāju rīt vajag samīļot, pārsteigt...:)) Domāju, Anna, ka arī Tev darbiņā tiks šodien daudz mīļuma no mazajiem. Un ne tikai tāpēc, ka šodien Sirsniņdiena, bet gan tāpēc, ka visu gadu Tu ar mīļumu pie viņiem ej! :))
:) tik sirsnīgi un mīļi - pilnīgi piekrītu, ka tam ir jābūt ikdienā, nepiespiestā veidā, jo Valentīndiena (lai cik jauki šie svētki nebūtu) tomēr mūs piespiež būt mīļiem... Reizēm tas jau nemaz vairs nenāk no sirds...
AtbildētDzēstNu, re meitenes! Jūs mani sapratāt...:)
AtbildētDzēst