svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Par tiem Adventes vainagiem...

      Lai cik skumji arī nebūtu, dzīve mūsu iedomām ieliek zināmas korekcijas...Izputēja vējā un pirmajās sniega pārslās man iecere visu parādīt solīti pa solim. Laikam jāatliek iecere uz citu gadu, jo, lai kā centos, šī gada Advente pienāca noteikti par kādu laiciņu ātrāk kā es būtu gribējusi un spējusi tai sagatavoties visās vietās...Laikam jau tieši tamdēļ, ka jāgatavojas vairākās vietās- bērnudārza grupiņā, jāgatavo lielais vainags "dārziņam", gribās jau arī personāla telpai k-ko....un māja paliek pēdējā- ar savu galda un durvju vainadziņu...

Tomēr prieks man ir par jau padarīto- redzu, ka varu būt stipri dažāda...Šajā gadījumā, lai patīk citiem un , lai k-kas tiek arī man pašai....

Auduma vainadziņš tapis, mīlot rokdarbus- šuvu lielās mētēļauduma sirdis, lai ar tām sveiktu savus mīluļus- rūķubērnus, bet man tās TIK ĻOTI PATĪK ar savu vienkāršību, maigumu un siltumu, ka gribēju to pārnes arī uz grupiņas vainagu. Aptinu salmu sagatavi ar iepatikušos kokvilnas auduma strēmeli, pieliku lielo sirdi un sašuvu vēl trīs mazules no auduma atgriezumiem. Kā jau teicu, šuvu no mēteļauduma, šūšanai izmantoju maigi rozā tambordiegu, pildījumam- sintapons....



    Tā tapa lielais vainags bērnudārza foajē- pamatiņam izmatoju vītola zarus, kas sastiprināti ar stingru dziju, vēlāk apjomam aptinu arī ar avīzēm; sagarināju priežu zarus 15-25 cm garos gabalos, tinu apkārt. Šoreiz izvēlējos vainagu likt nevis uz galda, bet uz kalta puķupoda paliktņa, jo rotās gribējās spožas un ļoti bagātīgas...


   Kā redzat, par bagātību sūdzēties nevar...sanāca ļoti grezns un košs...varbūt varēja būt mazliet lielāka diametra, jo telpa tomēr liela...



 Gatavoju zinot, ka nosaukums būs "Dzīres mēra laikā", jo...lai cik skumji arī nebūtu, tie ir pēdējie Ziemassvētki, pēdējā Advente mūsu bērnudārzā, jo mūsu lielā vispasaules organizācija nevēlas vairs saglabāt šo perfekti izveidoto "organismu", kas dara daudz labu darbu apkārtnes bērniem un viņu ģimenēm....



P.s. Gaspažiņa vēlas tikai dabīgu vainagu;gaidu-modīsies,tad gatavosim arī sev prieku...Varbūt radīsim kompromisu, jo man daudz tamborētu ziediņu....:DDD

4 komentāri:

  1. Rozā vainadziņš izskatās tik ļoti mīļš! Man tiešām ļoti patīk!

    AtbildētDzēst
  2. Vareni pastrādāts, Anna, apbrīnoju Tavu izdomu un pacietību! :)

    Kā tas jāsaprot par bērnu dārzu- klapē ciet, nav bērniem, kur iet, nav Tev, kur strādāt? :((( Izklausās briesmīgi... Bet, pārfrāzējot Skārletu- tas būs nākamgad! :))))

    Gaišu Adventes laiku!

    AtbildētDzēst
  3. Ak vai, viņi taisāt slēgt b/d vai visu ciematu?!!!! Ja otrais variants, man tiešām no sašutuma trūkst vārdu!

    AtbildētDzēst
  4. Atbildu Inesei un Kāmju mammai- jā bērnudārzu taisās slēgt ciet. Attiecīgi 60 ar "asti" bērnu paliek bez bērnudārza, daudzi no tiem ir bērni ar iekļaujošajām vajadzībām, kas labi bija iejutušies vidē, daudzi ir bērni ar logopēdiskām vajadzībām, citiem bija vajadzīgs individuālais darbs pie speciālā pedagoga, individuālā vai grupas koriģējošā vingrošana, masāža...bērniem viss tika nodrošināts...Ja agrāk mūsu "dārziņu" suca par "biezo" dārziņu lielo izmaksu dēļ, tad šobrīd to vairs nevar pateikt, jo ir vecāki, kas nemaksā neko, ir vecāki kas maksā simboliskas maksas ar ēdināšanu...attiecīgi vairs tik ļoti nepapildinām savas organizācijas budžetu un, organizācija mūs "uzmet". Tāds pats liktenis ir sagaidījis visas šīs organizācijas izglītības iestādes Eiropā, esam palikuši mēs un cīņu biedri Viļņas bērnudārzā...Ciemati netiek likvidēti, bet saprotu, ka arī viņiem neklājas viegli, arī tur gaidāmas reformas...Lielais "FUI" SOS Kinderdorf Internacional...

    AtbildētDzēst