Saldais svētdienas rīta miegs tapa aizgaiņāts ar kafiju un spirgto āra gaisu; dodamies uz Elejas pusi, kur vairāk redzamas priedes nekā šeit...
Pie priežu čiekuriem tikām, tos salasījām veselu grozu, bet Gaspažiņai bija svarīgi atrast sēnes :D. Protama lieta, ka uz pieaugušo prātuļojumiem par to, ka tik vēlā rudenī sēnes neaug, neviens neklausījās. Atrada jau arī sēnes, pie tam vēl tās, kas izraisa vispārēju sajūsmu...
Iepazīstieties- Gaspažiņas prieka deja par pūpēžiem!
 |
| pāri paliek tikai kūpoši dūmi, kā no pekles nākuši... |
Manu skatu jau vairāk piesaistīja sūnas un čiekuri- gan egļu, gan priežu . Tie tika savākti lielos daudzumos...
 |
| dažas feinākās sūnas jūsu acu skatam... |
Brienot dūksnājā pēc priežu zariem, gan kārtīgi nosalām- sapratām, ka ziema nav aiz kalniem. Tamdēļ jāsildās- veikalā, pa ceļam uz mājām, tiek ieprikts saldējums, ko pilnām mutēm var tiesāt mājās pie kamīna, kamēr čiekuri sprakšķ un "runā" uz kamīna. Viss guvums žūst un gaida nākamo nedēļas nogali, kad jāsāk būs vētīt sažuvušais...
Jā, nu saldējums ir īstais ar ko sildīties! :D Gaidīšu turpmāko notikumu attīstību ar floristikas materiāliem.
AtbildētDzēst:) apbrīnojams darba spars
AtbildētDzēstNu tik jāgaida, kas no tā visa sataps...
Kas par pūpēžiem!!!
AtbildētDzēstBet saldējuma loma siltuma uzturēšanā ir nenovērtējama. Atceros Ziemassvētkus 90-to gadu sākumā, kad dzīvoklī nebija apkures. Pēc dāvanu saņemšanas sēdējām satinušies segās un ēdām saldējuma torti. Ideāli! :DDD