Zāļu vanniņa kājām.

 Slīmība ir uzglūnējusi arī man, bet ļoti aktīvi ar to cīnos, ceru ātri tikt uz kājām.
 Viena no cīņas aktivitātēm ir kāju karsēšana. Kāju pēdās atrodas punkti, kas atbild par mūsu ķermeņa labsajūtu  un veselību. Teiši tāpēc kāju vanniņas spēj mūs sasildīt un atveseļot. Bļodā ūdeni lej tik daudz, lai apņemtas ir kāju potītes. Bieži pievienoju pašgatavotās vannas bumbas:
 http://anna-annaslade.blogspot.com/2011/01/pasgatavotas-vannas-bumbas.html , bet šoreiz izvēlējos pievienot rupjo sāli. To izšķīdina un pekas iekšā...
   Bet, nesen IEVAS MĀJAS  redaktore Liena Britāne savā žurnālā rakstīja, ka nedrīkst kājas sāls vanniņā turēt ilgāk par 7 minūtēm.  Sāls ir krisāliska viela, tā labi vada informāciju, tāpēc labi domātā doma par sasilšanu un veselību piepildās. Sāls ļoti labi palīdz izsvīst, kāju vanniņa var izsist sviedrus uz pieres. Šajā laikā sāls aktīvi izvelk no mums gan kaites, gan negatīvās enerģijas. Pēc tām septiņām minūtēm gan kājas jāņem ārā, jo tad sākas atgriezeniskais process- visas izvilktās draņķības noteikti dabūsi atpakaļ!
  Tā nu turpmāk ievērošu šo noteikumu! Bet pēc vannītes kājām uzsmērēju medu vai kādu eļļu. Es visbiežāk izmantoju vīnogu kauliņu eļļu.
  Lai pieturās veselīga mums visiem šajās saltajās dienās!

14. februāris

Kas tad īsti ir tā Valentīna diena?
    Mani tā joprojām nav "uzrunājusi"...Protams, dzīve ir dzīve- varu visu nedēļu darboties ar bērniem, kuriem jāsaprot, kas tad īsti ir sirdsdraugs un sirds siltums, varu kopā ar tiem pašiem bērniem gatavot apsveikuma kartiņas, ļoti priecāšos, kad Gaspažiņa ieradīsies mājās no skolas ar saviem piedzīvojumiem, bet neko vairāk...
    Man nav svarīgas dāvanas, pārspīlēta rūpība un  mīļums tieši šodien, jo "šodien taču Valentīndiena..."
Manā sirdī īpašs ir, kas cits.
    Tavs cilvēks dodas uz veikalu pēc griķiem, bet atnes ne tikai tos, bet arī rozes...Tavs cilvēks ir gatavs visu dienu staigāt ar milzīgu akmeni mugursomā, ko atradis braucot darba izbraukumos, tikai tāpēc, ka zina-atvests mājās, tas sagādās Tev prieku...Tavs cilvēks uzvāra Tev kafiju bez prasīšanas, pat tad, ja tamdēļ jāiet mežā pēc malkas un jākur ugunskurs...Un reizēm nevajag darīt itin neko, tikai paskatīties...

Lai īpaša un mīļa katra diena gan Tavās, gan manās mājās...



Gatavs!

Izdarīju to...Piektdienu visu, pilnīgi visu veltīju deķa satamborēšanai. Sāku no agra rīta, beidzu kārtīgā naktī. Jau iepriekš bija satamborētas 7 šķērsu rindas, vajadzēja satamborēt vēl 3 un  tad visu pārējo kopā.

Dibens tika pacelts tikai tad, kas savādāk nevarēja- fiksie ēdieni ēdienreizēs, uzslaucīt grīdu un izkārt veļu...viss!

Tad vēlā pēcpusdienā atklājās, ka nepietiek dzijas, lai aptamborētu malu...Nu, ko..."segloju" savu uzticamo braucamo un uz Bausku prom! Tad gan iepirku dziju ar rezervi- izskatās, ka taps arī kāds romantisks plecu lakats vēsiem vasaras vakariem...

   Tādi nu izskatās mani divi metri platuma un divi metri garuma...(Precizitātei- 2.05 * 2.05 metri- uz malas rēķina.)
   Bet patiesībā tie ir divi reiz divi metri prieka, pacietības, mīlestības, ieceru, pārdomu, sarunu, gaidīšanas, cilvēku iepazīšanas. Agri rīti, gari vakari, klusas pusdienas snaudas stundas, garas un aukstas sniega dienas...Tas viss tur ir, tas viss silda ķermeni un garu. Milzīgu PALDIES saku Kastaņmammām 2008 un Agnesei personīgi par iesaistīšanu un praktisko palīdzību tapšanā. Kastaņmammas- virtuālais rokas spiediens jums visām...(zinu, ka mēdzat te ielūkoties...:D )
   Gaspažiņa gāja vakarā gulēt, zinot, ka k-kad naktī deķis tiks pabeigts. Lūdza, lai apsedzu ar deķi, kad tas būs gatavs. Tās emocijas nav aprakstāmas- bērns deķi apskāva, samīļoja un sabučoja...tas viss pa miegam, ar aizvērtām acīm un smaidu uz lūpām...Tāds VIŅŠ ir, man deķis. Un tieši VIŅŠ, jo par TO nav nosaucams...

Tik tās mantības man palicis pēc deķa  pabeigšanas- ar laiku noteikti taps arī spilveni...

   Tad vēl, sašķirojot dziju, izrādijās, ka mājās diezgan daudz sarkano un lilligi-violeto diegu kamoliņu...Sarkanie palikuši pāri pēc kleitiņas, bet lill-rozā atceļojuši no Omītes mājas...Izskatās, ka Gaspažiņa arī tiks pie sava deķa- tas varētu būt no 50 vai 60 gabaliņiem...

Nu, un tas, tā teikt- "sēklai"...neiespringstot un lēnām, termiņu nolieku uz gadu...

100 gb.

Jā, jā, jā...es to esmu sadarījusi- visi 100 kvadrāti ir gatavi!

   Bet tas jau vairs nav normāli, tā ir histēriska apsēstība....vakar tiešām tamborēju līdz fiziskam bezspēkam, tā, ka zaļš gar acīm griežas, lai tikai pabeigtu...Fui, riktīgs fui!
  Šorīt jau lielā agrumā cēlos, bīdīju istabā mēbeles(tas nekas, ka citi guļ...man vajag...), lai tikai būtu vieta, kur " izklāties"...saliku, bet pagaidām turos, lai neko nemainītu...Līdz dienas beigām neko nepārlikšu- tā vēsu prātu jāpaskatās...Satamborēšu kopā, tad gan par normālu cilvēku atkal kļūšu- ieceru daudz, varbūt pat paspēšu piedalīties arī Irēnas konkursā!

Deķis. Atskaite sev un tev.

Deķatskaite- domāju, ka priekšpēdējā...

Šobrīd ir 90 gabali, vēl pēdējie 10...

 Anna, sarauj!

Iedāvināts...Paldies, Agnese!

Sātīgas vakariņas.

   Mūžīgais jautājums-Ko taisīt vakariņās?
   Un tad vēl jāpiedomā, lai nav dārgi, lai puslīdz dabīgi produkti, lai neaizņem milzīgi daudz laika,bet pats galvenais- lai visiem garšo! Reizēm šķiet, ka neiespējamā misija...
   Viens no maniem risinājumiem ir recepte no vecmāmiņas krājumiem...Samaļ vārītus kartupeļus (der arī pārpalikums no iepriekšējās dienas), pieliek oliņu, sāli, ķimenes, var piebērt arī sezama sēkliņas, var likt arī naža galu sodas, bet es neaizraujos...visu sastrādā kopā viendabīgā masā. Ber klāt miltus un mīca tik ilgi, līdz veidojas masa, kas nelīp pie rokām un, kuru var sastrādāt rullītī. Griežu apmēram 1 cm biezās šķēlēs, lieku uz pannas un cepeškrāsnī iekšā- 220 grādi, apmēram 20 minūtes...bet, nu atkarīgs no cepeškrāsns...
    Kad gatavs, tad ēšana dažāda- var uzreiz ar krējumiņu, var sacept sīpolus ar cauraudzīti (Gaspaģina favorīts..), bet var likt trauā ar vāku, sacepto gaļiņu un sīpolus pārliet pāri, atstāt kādas min 15 "savilties"...Kārtīgs paēdiens, kas noder pēc kārtigas sniega tīrīšanas vai kalnu "iekarošanas"!

Kreļļojos...

Saule sāk savu ceļu augstāk debess jumā, gaismas kļūst vairāk...meitenes atkal grib vairāk pucēties un greznoties. Pagājusī nedēļa tika vadīta pērļu zīmē...Redzi, kas sanācis! Pašai ļoti patika tas debessmannā kreļļuks...

Dabā košāki, tiešām tādā debessmannā krāsā...

 Ļoti maigi bēšas pērles...

Sniegbaltā karalienes rota...

P.s. Šodien iepirku zāles zaļus kristāliņus- "nagi niez", bet īsti nav kad...