piektdiena, 2010. gada 10. decembris

No manas sirds Tavai...

San kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi,
Svētkus gaidot, zeme salta
Top kā kupena drīz balta.

Vizmo ziemas ceļi tīri,
Brien pa kupenām šurp vīri:
Bārdas garas, paši sīki,
Maisus nesot, gluži līki...








Autors: plkst.
Etiķetes: , ,

5 komentāri:

  1. Aija Elliņa2010. gada 10. decembris 08:48

    Cik skaisti! :) Paldies!

    AtbildētDzēst
  2. Diāna2010. gada 10. decembris 09:17

    Ļoti skaisti! Sevišķi vilcieniņš.
    Vai sirsniņas domātas kāršanai eglītē vai kam citam?
    Kas ir dzejoļa autors?

    AtbildētDzēst
  3. Anna2010. gada 10. decembris 10:33

    Par sirsniņām-tās darinātas kā maza, simboliska dāvaniņa katram grupas bērniņam Ziemassvētkos pēc Gaismas ceļa izstaigāšanas...no manas sirds gabaliņš Tavai...
    Dzejas rindas arī pie manis ir atnākušas bez autora, bet nespēju atturēties uzrakstīt, jo tik piemērotas šim mirklim...

    AtbildētDzēst
  4. Inese(Gadalaiku Skices)2010. gada 10. decembris 10:38

    Skaisti!Un sirsniņas -tik jaukas!:)

    AtbildētDzēst
  5. Anonīms2010. gada 11. decembris 19:04

    Cik mīļi! :))

    AtbildētDzēst

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)