Deķis. Atskaite sev un tev.

Labs Tev šis agrais svētdienas rīts! Esmu nolēmusi, ka svētdienas rīti būs mazie atskaites rītiņi, kad parādu Tev, kas notiek mana deķa labā...Kādi gabaliņi ir tapuši, kas veicies labāk, kas var būt ne tik labi un veikli, kā gribētos. 

Šīs nedēļas bilance- septiņi gabaliņi. Tātad, par septiņiem gabaliņiem tuvāk deķēna beigām,  nu jau vairs atlicis uztamborēt 41 gabaliņu.

Šīs nedēļas secinājums- tamborakstu ir milzīgs daudzums, bet atrast tādu, kas labi izskatās ar konkrētu dziju, ir pietiekami interesants un  arī pietiekami stingrs  segas fragmentam, nav viegli...

Lūko, kas man sanācis...

Kā es mācījos mozaīku gatavot.

 
    Tas bija jau sen, sen; nu, varbūt ne tik sen, bet labs laiciņš jau pagājis, izgatavotā mozaīka jau iedzīvojusies savā vietā, tamdēļ droši varu stāstīt kā tas notika...
    Novembra pēdējās dienās vietējā radošo ļaužu kopa gatavojās apgūt mozaīku gatavošanas tehnoloģiju, tamdēļ viesos tika aicināta aizrautīga mozaīku gatavotāja Tija, kas arī ir tik pat prasmīga paraboliskā tamborējuma meistare. Šoreiz iepazināmies ar mozaīku gatavošanas smalkumiem...

      Visizplatītākā mozaīku sadzīviskā lietošanas ir Vidusjūras valstīs, sevišķi izceļas Itālija.  Tur arī ir smalkās smaltas ražotnes- ar rokām gatavots stikls, kas arī ar rokām tiek sadalīts. Šiem stikla gabaliņiem ir tas īpašais dzidrums, īpašais gaismas stara lauzums, tamdēļ izstrādajumi, kuros tiek izmantota smalta, ir īpaši dzidri vizuļojoši. Smaltas gabaliņos tiek iestrādāts arī tā sauktais lapiņu zelts, ko labi pazīst seno lietu restaurātori...Te vari paskatīt vairāk- http://www.mosaicartsupply.com/smalti-mosaic-glass.aspx

      Kad bijām iepazinušies ar īso mazaīkas gatavošanas vēsturi un tehnoloģiju, tad draudzīgā pulkā ķērāmies pie darba...Katrs bija sev līdzi paņēmis dažādus savus dārgumus, ko iestrādāt mozaīkā- kam pie jūras lasīti akmentiņi un stikliņi, kam mīļākā krūze vai bļodiņa prasījās uz iemūžināšanu...man arī :D

    Mana musturdeķa  "idejiskā māte" gatavo ietvaru spogulim. Izmatota tiek skaidu plāksne, pva līme, šķīvju šķilas, flīžu lauskas un organiskā stikla gabaliņi...

   Jauka kolēģe "plosās" ar jūras akmentiņiem un krūzes lauskām....viss papildināts ar speciālajiem mozaīkflīžu gabaliņiem...

   Mans meistarojums-šķīvju lauskas, floristikas stikliņi, mozaīkflīžu gabaliņi un...mīļākā kafijas krūze, kas aizsūtīta "citos kafijas laukos"... Vidu atstāju brīvu, jo vēlējos ielikt iekšā spoguli, bet tā arī līdz spogulim netiku. Kas sanāca galu galā, skaties tālāk...
   Visi iedomātie gabaliņi pa priekšu tiek izkārtoti vajadzīgajās vietās ( man nemaz negāja tik viegli kā gribētos...). Kad kompozīcija izvēlēta, katrs gabaliņš tiek bagātīgi nosmērēts ar pva līmi, pat var teikt, ka kārtīgi vienkārši uzliek līmi virsū. Kad liek gabaliņu atpakaļ vietā, tad līme burtiski spiežas no apakšas laukā, bet tā tam jābūt, lai labi turētos...

   Kad veidojums kārtīgi nožuvis vismaz 24 stundas, bagātīgi to noklāj ar skāba krējuma konsistences flīžu šuvotāju; gaida, kad  nožūst, tīra vēl ne līdz galam nožuvušu...

                                         Tāds izskatās mans gatavais darbs.

Praktisko pielietojumu radis virtuvē- uz šī paliktņa "dzīvojas" karstie trauki un pannas no cepeškrāsns...Paliktnis piedzīvojis visas Ziemassvētku piparkūkas un Jaungada cepešus...

Nezinu, sajūsmā neesmu par šiem veidojumiem, bet tomēr neatmetu cerību kādreiz šādā veidā izveidot kādu galdiņu, sienas fragmentu, bet pilnīgi noteikti pēc gadiem pieciem man būs šādā veidā flīzēta terase mājas austrumu pusē...

Laikam mīlestības dziesma savam darbam...pat nezinu...

Šim ierakstam briedu jau ilgi...varētu teikt, ka no decembra vidus, kad Laine no savas puses publicēja šo ierakstu-  http://mammasrokas.blogspot.com/2010/12/telepatija-nudien.html

Tā nav attaisnošanās no bērnudārza audzinātājas puses, tā nav lielīšanās, tas nav nekas tāds, kas prasās oponēt k-kam vai kādam...Tā ir mana šī brīža dzīve, kuras, iespējams ļoti, ļoti drīz vairs nebūs. Tā ir dzīve šiem bērniem, kur drīz nebūs tur, kur viņi ir patreiz, dzīve,kura mainīsies par 180 grādiem...

Man nekad nav licies, ka bērnudārzs ir moku vieta. Pati neesmu gājusi dārziņā, varbūt tamdēļ tā ir. Savukārt vidi, kur bērni nāk pie mums, vienmēr esam vēlējušies radīt iespējami tuvu mājām.

Lai cik kādreiz ir grūti klājies, es priecājos par katru dienu, kas nāk, lai mani mācītu un audzinātu...

Es priecājos par iespēju cept piparkūkas jautrā un stiprā komandā...

Es priecājos par iespēju mest gaisā rudens lapas un taisīt lapu sienu....

Es novērtēju mums sniegto iespēju iepazīt lielās zemnieku saimniecīgas un smalkās tehnikas...

Manī rada priecīgu satraukumu iespēja doties ceļojumos ar šo jautro un atraktīvo komadu...

Es esmu laimīga, ka arī manai Gaspažiņai bija iespēja jaukā meiteņu kompānijā gleznot pagalmā...

Es priecājos, ka bērni ar lielu aizrautību gatavo ēdienu sev un saviem draugiem...

Ka veiksmīgs komandas darbs ļauj ar bērniem kopā regulāri cept gardu maizi ...

Ka salātu gatavošana var izskatīties arī tik "saulaini"...

Man prieks, ka tieši šeit mazie puišeļi piedzīvo "īsto vīru" draudzību un kopības sajūtu, gatavojot savas nepārspējamās "mājas"...

 Esmu laimīga par kopīgajiem Ziemassvētku gaidīšanas brīžiem...

Tik  daudz jautrības un prieka kopā piedzīvots...

Kad lielais piekusums klāt, tad var arī kopā ar auklīti pačučēt- lai drošāk mazai sirsniņai...

Lapu kokus bieži taisat? Un vēl tik foršā kompānijā?

Kad šitādā paskatā esat maizi cepuši?  Kas tur varētu sanākt?  Ja atmiņa neviļ, tad rauga mīklas peles ar makaronu ausīm un linu diega astītēm :D:D:D...

Es kā mamma mājās bieži neatļaujos staigāt šādā paskatā, bet darbā...ui, tik padod iespēju...

Svētkos pienāk tā reize, kad arī pavāre, logopēde un  auklīte  pārvēršas līdz nepazīšanai...

Tad jau arī klasiskā Mārtiņdienas andele ar īstiem pirkumiem un ...naudu....

Kopīgās pusdienas pie garā saimes galda...

Tētim var būt nav laika putnu būrīti pagatavot kopā ar savu mazo,bet šeit Tev ir tā iespēja dota...Par emocijām pat grūti runāt- seja visu pasaka priekšā...

Mazās princeses iepazīstas ar īstiem galdnieka instrumentiem...

Vai, šitie bija jautrie zaķi- bērni atteicās pat laicīgi iet ēst pusdienas, jo ļoti gribēja pabeigt iesākto darbu...grupa un koridors bija pilns ar milzu zaķiem...

Līgo dienas krāšņie vainagi...kam seko kopīgas rotaļas un pīrāgu ēšana...visam pa vidu-Ziedu ugunskurs...

Bet te atkal klusais Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kad virs galvas Tev pulcējas eņģeļi un Tu vari kopā ar saviem mīļajiem draugiem padziedāt dziesmu...

Turpat kopā ar mammu vai tēti un labāko draugu pagatavot rotājumus skaistajai eglei...

Vai vienkārši tāpat atpūsties, kad skan klusās ģitāras stīgas...

Zini, bet iet meklēt Ziemassvētkus mežā ir vēl interesantāk...

Bet klusā un vecā lauku šķūnī skaitītu dzejolīti Ziemassvētku vecītim mūžam atcerēsies...

Tev ir īpašās '" rūķu" krāsas, kas ļauj Tev TĀ  gleznot, ka lielas, ka saule ir nonākusi savām kājām uz zemes...

Esi kādreiz piedalījusies galma dāmu un bruņienieku gājienā pēc Lielā Brīnuma? Es esmu...

Zini, kas tas ir? Tā izskatās mūsu pašu gatavotā biezpiena kūka ar putukrējumu, kad tā ēsta "pa bruņinieku modei"- ar savu karoti no visas kūkas un visi kopā...Jā, jautrība bija liela...

Un tā, lēnām un nemanot, atnāk izlaiduma laiks, kas katram ir savādāks, bet jebkurā gadījumā tas ir krāšņs un skaists laiks mums katram...svētki atnāk ar darbu, bet darbs ir skaists...Katru gadu ir k-kas tieši beidzēju bērniem raksturīgs, bet katru gadu ir arī nemainaīgās lietas...

Tu vienmēr savā mirklī esi pats īpašākais...

Un visi kopā jūs esat izlaiduma prinči un princeses...Katrs savādāks, bet tieši tāpēc tik īpaši...

Lai veicas man un arī daudziem jo daudziem citiem cilvēkiem paturēt šo vietu jaukās un siltās atmiņās ar to foršumu, dzīvesprieku un gudrību, ko mums tā ir sniegusi...