Mālojam abas ar Gaspažiņu...

Labrīt! Skaists svētdienas rīts ir klāt- smaržo degoša svece, svaigi uzlieta kafija, tikko cepta maize...Esmu nolēmusi šodien ņemt kārtīgu brīvdienu- braukt ar ričukiem, lasīt rudens lapas, arī musturdeķis gaida savu  laiku. Bet šoreiz gatavojos Tev pastāstīt par to kā man gāja piektdien.

 Bija pienākusi tā diena, kad pati varēju savu Gaspažiņu aizvest uz keramikas nodarbībām Bauskas bērnu un jauniešu centrā. Bieži tā negadās, parasti tas tiek nomenedžēts savādāk.

Jau labu laiku apbrīnoju tur tapušos bērnu un pusaudžu darbus....

Pašai jau arī ļoti gribējās to izmēģināt. Biju nolēmusi, ka aizvedīšu Gaspažiņu uz nodarbībām, tad došos meklēt vismaz plastiku, lai mājās varētu pati arī k-ko palipināt, bet...Gaspažiņa savā bērna atklātībā sāk skolotājai stāstīt, ka mammai jau arī patīk visu ko taisīt, ka mamma arī grib...un mani aicina palikt! Mazliet samulsu, bet ar lielu sirdprieku paliku. Gaspažiņai deguns gaisā, ka var mammu pamācīt kā pareizi stiprinās kopā detaļas, kur kas stāv. Vienvārdsakot labi abām- Gaspažiņas pašapziņa kāpj debesīs, bet es laimīga lipinu!

Uzdevumi nodarbībā bija divi- sagatavot somiņu vai maciņu un maisu cukuram. Kā redzams, Gaspažiņai nepieciešamas sāls, ne cukura maisiņš.

Tapa arī glīta somiņa romantiskai būtnei...

Nu, redz'...nepacietīgākie un darbīgākie  lūdz uzdevumus vēl un vēl- tiek pagatavota arī sava seja, maza bļodiņa un dzimšanas dienas torte...Bet kad es tiku klāt mālam,  tad tik lipināju, lipināju un lipināju...nebeidzami, līdz sirdī miers un visi sliktumi no dvēseles laukā- tāds miers un līdzsvars iestājās. Tāds nu izskatās mans rokoko-barokoko veidojums...

P.S.  Plastiku tā arī nenopirku, lielā laimē aizmirsu arī, ka kefīrs mājās beidzies :D

P.S. 2  Jau izdomju, ko gribētu uztaisīt nākamreiz, kad tikšu pie Gaspažiņas uz keramiku...