svētdiena, 2011. gada 27. februāris

Dabīgs šampūns.

  Nezinu, kā šī recepte nonāca pie manis, bet sen aizmirstā blociņā to atradu. Un pamēģināju tikai tagad- pirms dažām dienām. Labs! Ja gribi sev pilnīgi dabīgu matu attīrītāju, tad šis der noteikti...pat bez putojošajām sastāvdaļām.
  Vajadzēs 1 olas dzeltenumu, 1 tējkaroti medus un vienu kivi. Kivi pārgriež uz pusēm, izņem sēkliņas, mīkstumu sastrādā viendabīgā masā, pieliek olas dzeltenumu un medu, sajauc visu kopā. Aiziet uz matu mazgāšanu! Zinu, ka vasarā kivi aizstāšu ar zemenēm. Maniem matiem patika ļoti. Vajadzētu padomāt tikai vēl par kādu matu "aizvērēju" uz etiķa bāzes. Tas mazliet pietrūka, bet par to citā reizē...

Pavasara krelles.

  Nezinu, kas pie vainas- slinkums vai laika trūkums, bet tā arī nesaņēmos piedalīties Irēnas organizētajā konkursā.
  Laikam šoreiz arī nevajadzēja, ja reiz laiku tam neatradu. Gan jau, ka būs vēl kāda cita reize,kad notiks k-kas līdzīgs...Lai gan idejas, uz lapiņas sarakstītas, joprojām karājas piespraustas pie ledusskapja.
Viena darba tapšanu pat jau esmu safotografējusi, bet šoreiz vienkārši publicēju gatavo rezultātu- krelles, ko dāvinu tiešām bieži!





P.s. Vēl vakar pārlūkoju visus konkursa darbus. Sapratu, ka nevaru izvēlēties vienu darbu, kurš man patīk vislabāk, tiešām nevaru...

otrdiena, 2011. gada 22. februāris

Biezpiena klimpiņas.

Laikam tiešām nedēļa jāpavada zem ēdienu zīmes :DDD  Salasījos "Ievas Virtuvē" par kartupeļu gnocchiem, sagribējās pamēģināt, bet tad atcerējos par līdzīgu recepti, kas gan vairs nav gnocchi, bet lietuviešu variācija par biezpiena klimpiņām. Gaspaģins no savas bērnības atcerās nosaukumu Ezīši, bet es- Čiekuriņi.


  Labs biezpiens (man bija apmēram 1 kg), 2 olas, sāls, milti tik daudz, lai var labi strādāt mīklu ar rokām, lai nelīp klāt. Ņem nelielus pikucīšus un veido klimpiņas- apmēram pussprīža garumā. Lai jaukāk izskatās, ievelk līnijas klimpiņā ar dakšiņu vai taisa "ezīšus"- norulē kartupeļu rīvītei pa aizmuguri ( ja vien tādu relikviju var mājās atrast!!! )

  Liek vārošā sālsūdenī iekšā, gaida, kad uzpeld. Gatavas apmēram minūti pēc uzpeldēšanas. Pasniedz ar krējumu vai lakto. Gaspaģinam "kreptīgāk" liekas ar krējuma-sīpolu mērci...Lai jau viņam tiek! Labu apetīti!

pirmdiena, 2011. gada 21. februāris

Šūtas ēdamlietas

Kā jau rakstīju iepriekš, biju ķērusies klāt kūkām. Man tik ļoti iepatikās Zizes piedāvātais kūku variants !http://zizehandmade.blogspot.com/search/label/Aprakts%20%28tutorial%29 
 Redzi, "sacepu" veselu šķīvi...Labi, ka beidzās piemērots audums, savādāk tā kūkošana varēja slikti beigties :D  Biju pat devusies uz savu vietējo, kā darba meitenes smej, "Gučī salonu" , bet nekā-tur šoreiz neko piemērotu kūku gatavošanai neatradu...



Iekarsusi uz "šūtu" ēstgatavošanu biju kārtīgi, sāku rakt savus krājumus!  Uzradās smuks, balts filcītis, bet  tikai trīs nelieli gabaliņi, biku dzeltenā arī bija vēl atlicis...Mazliet sintapona polsterītim un "Vēršacs" gatava...Vēl tik mazliet pipariņus gribējās uzbērt- melnas pērlītes būtu grēks manos krājumos neatrast!




  Tad atcerējos par Laines saldējumu-
 http://mammasrokas.blogspot.com/search/label/Grabul%C4%ABtis%20%22Sald%C4%93jums%22
  Bruku vēl reizi virsū krājumiem- šoreiz tiešām nācās izlīdzēties ar pārpalikumiem. Saldējuma bumbiņas no tā, kas palika pēc kūku gatavošanas ( bija 2 t-krekliņi ),  vafelīte no stipri safilcējušās jakas, pildījumam atgriezumi no darba procesa un maza kripatiņa sintapona...bet tiešām maza!  Manā variantā ar bumbiņu audumu tā knapāk- rozā vajadzēja gatavot lielāku un stingrāku, arī baltā "prasa" vairāk pildījuma, bet priekš pirmā "salčuka"...jāēd tik nost! 
  Lūk, tādas kulinārās traklietas notika mūsu mājās vakar! Esmu apņēmības pilna doties uz Gučībodēm, lai iepirktu feinu materiālu kūkām un saldējumiem, droši vien, kas saņemšos arī vēl kādām ēdamlietām. Āķis lūpā ir! Tuvojas Gaspažiņas vārdadiena- noteikti tapināšu kūkas...Bet šie veidojumi pārceļas pie manām Rūķumeitenēm uz darbiņu...

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Žābo, kas piesauc pavasari.

    Pārskatu milzīgo fofogrāfiju krājumus, meklējot dažādus darinājumus, kas radīti bērnu vajadzībām. Nejauši uzdūros bilžām, kur mans pagājušā pavasara darinājums- tamborēts žābo, kas veidots no puķītēm, sastiprināts uz filca auduma un izšūts ar pērlēm.
   Uzlieku reti, bet, kad uzlieku, tad lieks, ka saule pie manis no debesīm nokāpusi...
Dāvāju arī Tev daļu no sava saules spirgtuma!
Lai pavasaris sasniedz mūs ātrāk!


Komplektam arī apročpogas...

Lūdzu, kūciņu!

  Paldies ZIZE par superīgo pamācību: http://zizehandmade.blogspot.com/search/label/Aprakts%20%28tutorial%29
  Mana Gaspažiņa ir tikusi pie pirmās kūkas, sajūsma ir vienreizēja. Ķeros pie darba, lai satapinātu kūkas savām darba mīļmeitenēm- tās arī labprāt "kūko" !


otrdiena, 2011. gada 15. februāris

Zāļu vanniņa kājām.

 Slīmība ir uzglūnējusi arī man, bet ļoti aktīvi ar to cīnos, ceru ātri tikt uz kājām.
 Viena no cīņas aktivitātēm ir kāju karsēšana. Kāju pēdās atrodas punkti, kas atbild par mūsu ķermeņa labsajūtu  un veselību. Teiši tāpēc kāju vanniņas spēj mūs sasildīt un atveseļot. Bļodā ūdeni lej tik daudz, lai apņemtas ir kāju potītes. Bieži pievienoju pašgatavotās vannas bumbas:
 http://anna-annaslade.blogspot.com/2011/01/pasgatavotas-vannas-bumbas.html , bet šoreiz izvēlējos pievienot rupjo sāli. To izšķīdina un pekas iekšā...
   Bet, nesen IEVAS MĀJAS  redaktore Liena Britāne savā žurnālā rakstīja, ka nedrīkst kājas sāls vanniņā turēt ilgāk par 7 minūtēm.  Sāls ir krisāliska viela, tā labi vada informāciju, tāpēc labi domātā doma par sasilšanu un veselību piepildās. Sāls ļoti labi palīdz izsvīst, kāju vanniņa var izsist sviedrus uz pieres. Šajā laikā sāls aktīvi izvelk no mums gan kaites, gan negatīvās enerģijas. Pēc tām septiņām minūtēm gan kājas jāņem ārā, jo tad sākas atgriezeniskais process- visas izvilktās draņķības noteikti dabūsi atpakaļ!
  Tā nu turpmāk ievērošu šo noteikumu! Bet pēc vannītes kājām uzsmērēju medu vai kādu eļļu. Es visbiežāk izmantoju vīnogu kauliņu eļļu.
  Lai pieturās veselīga mums visiem šajās saltajās dienās!