otrdiena, 2011. gada 12. aprīlis

Gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr....

     Tieši tā šoreiz varu teikt par savu ieceri apdāvināt sava bloga lasītājus.  Kā Tev šķiet, cik tad daudz bija to pretendentu uz dāvanu? Atbildēšu, lai Tev nebūtu lieki jāprātuļo- pavisam apaļa nulle...Nulle vēlmju iegūt savā īpašumā diegus, shēmu un audumu izšūšanai, nulle vēlmju pateikt man kādu personiskāku vārdu, nulle vēlmju iegūt arī nelielu pārsteigumu no manis...

Skumīgi ap sirdi kļūst, bet šī pieredze ļauj man mācīties un augt...

Līdz citai reizei!

13 comments:

  1. Tāda jau tā dzīve ir,viļamies, kur ceram ko atrast un iegūstam ,kad neko negaidām... Ja būtu izšūšanas mīlētāja , noteikti būtu pieteikusies...vismaz savā dzīvē esmu sen sapratusi, ka kaut ko plānot ir tik grūti... kaut ko sadomā, bet Dieviņš pasmejas un ienes korekcijas... Toties šī rota ir vienreizēji skaista!!

    AtbildētDzēst
  2. Ironiski, vai ne? Es tieši nodomāju - lai pretendē krustiņotājas, jo es ar izšūšanu nenodarbojos. Tagad domāju - varbūt vajadzēja tomēr uzrakstīt, jo man tomēr meita aug un drīz jau skolā mājturībā tik un tā noteikti kāda sedziņa, spilventiņš vai glezniņa būs jāizšuj... Bet nu nekas. Ej nu sazini, kāpēc tieši šoreiz visi(-as) klusēja!

    AtbildētDzēst
  3. es jau ar noskatījos ka forša dāvaniņa, bet nepieteicos, jo zinu ka ir citas riktīgas krustiņotājas, es tik tāda kad laiks atļauj. padomāju lai tiek tādām kas riktīgi lietā izmantos, nevis man stāvēs plauktā un labākus laikus gaidīs.
    bet par blogu un Taviem darbiņiem tikai tos labākos vārdus. lasu un priecājos līdzi par darinājumiem ;)

    AtbildētDzēst
  4. Es arī esmu svētdienas krustiņotāja, bet puse no prieka ir pašai izvēlēties shēmu, sevišķi, ja darbiņš ir tik liels, ka izšūšana var vilkties vairākus gadus (ir man viena liela glezna ar zīlītēm, kuru sāku jau pirms diviem gadiem), un nospriedu, lai jau tiek tādām, kam vairāk gribas un kas pratīs strādāt arī ar šādiem diedziņiem. :) Tā ka noteikti nevajag ņemt pie sirds un uztvert personīgi, Tev ir fantastiski daudz lasītāju un ne velti!

    AtbildētDzēst
  5. Nu, lūk! Izrādās, ka ir milzum daudz iemeslu, kamdēļ kāds nav izvēlējies šo dāvanu...bet, acīm redzot, tā tam bija jābūt- šai lietiņai bija jāpaliek pie manis, varbūt uz kādu laiku, varbūt pavisam- grūti spriest...Tas bija vērtīgi man- pārvarēt savu lielo aizvainojumu, padomāt, uzklausīt jūsu teikto...Paldies! Vairs neskumstu gandrīz nemaz, ka šis mēģinājums kādam k-ko uzdāvināt ir "izgāzies". Līdz citai reizei, līdz citai dāvanai!

    AtbildētDzēst
  6. Anna, mīļā blogdraudzene, ak šausmas, būtu zinājusi, ka tā, būtu pieteikusies kaut vai uz akmeni no sētas. Man arī tas pats iemesls- krustiņot varu, ka shēmā ir ne vairāk kā apmēram 15 krustiņi jāizšuj... Domāju, ka te daudz aktīvas krustiņotājas mīt :(. Lūdzu šādas lietas neuztver personiski! Tā sakrita un viss. Mēs lasām un mīlam Tavu blogu un viss ir kārtībā! Turpini darboties! Kaklarota ir fantastiska!

    AtbildētDzēst
  7. Godīgi atzīšos, uzmetu kāru aci uz dāvaniņu, bet sapratu, ka nez kad tai reāli varētu ķerties klāt, kaut arī milzumgribētos un vēl tas fakts, ka bloglandijā bija sastapti tiešām krustiņotāji vārda tiešā nozīmē, tāpēc apkaunējos pretendēt 'ne uz savu preci' :)
    Cik noprotu, tad krustiņotājas dzīvo savā krustiņpasaulē, kas ir tik bagāta/arī darbīga, ka īpaši laika nepietiek citiem daudzveidīgiem rokdarbu blogiem, tikai tā varu izskaidrot šo apstākļu sakritību :)
    Kam, kā jau minēts, nav nekāda sakara ar šo silto, jauko blogu :)

    AtbildētDzēst
  8. kā es Tevi saprotu, mīļā!!! Es gan arī diemžēl esmu to sarakstā, kas nepieteicās - lai arī kādi būtu mani iemesli, tik un tā rezultāts ir tāds, kāds ir :( Piedod, lūdzu!!!
    Te nu ir čupa ar dažnedažādiem apstākļiem un sakritībām - un, protams, ka vaina nav ne Tevī, ne dāvanā. Man prieks, ka Tev pietika drosmes šo uzrakstīt, jo neatsaucība patiešām apbēdina, tikai ne katrs to atzīst... :(
    P.S. Starp citu šis ir viens no iemesliem, kāpēc es nekādi nevaru saņemties izlikt publikai savu dāvaniņu - mani tik ļoti biedē šī latviešu mentalitāte "ai, nu ko tad es", ka es baidos no vilšanās, ka nevienam manu dāvaniņu nevajadzēs :(
    Es ļoti ceru, ka dalīta bēda Tev kļuvusi par pusbēdu un man patiešām ļoti, ļoti žēl, ka tā sanācis - virtuāls apskāviens no manis...
    Ak jā, nu nevajag no šīs pieredzes mācīties, ir lietas, ko vajag vienkārši atstāt aizmirstībā
    Rotu komplektiņš ir burvīgs, gaisīgs

    AtbildētDzēst
  9. Klau, Anna - vai nevarētu būt tā, ka tas pieteikšanās termiņš tika par ātru norādīts. Varbūt tādas īstas krustiņotājas nemaz nepaspēja pieteikties, Ja godīgi, tad es arī nepaspēju "iebraukt" kā tā apdāvināšana testarp blogerem notiek. Nu jau laikam sāku saprast:)
    Varbūt tiešām uzliec citu termiņu un atgādinājumu par savu jauko dāvanu?

    AtbildētDzēst
  10. Mīļā, Anna, es saprotu kā Tu jūties:( Nepieteicos dāvaniņai tāpēc, kad no krustiņošanas es pilnīgi neko nejēdzu, tikai māku apbrīnot tos skaistos darbus, tāpat ari ar pērļošanu esmu uz JŪS. Domāju, kad īstās krustiņotājas ir vairāk pelnijušas šo burvīgo dāvaniņu, nekā es-pilnīgs analfabēts šajās lietās.
    Es piekrītu Beetroot, kad noteikti termiņš bija par īsu. Es ari, ieliku savu "konfekti" pirms pusotra mēneša, saņēmusi esmu 12 pieteikuma komentārus, tā kad mūsu meitenēm vajag ilgāku laiku :)
    Tiešām, neuztver to personiski! Tev ir ļoti jauki darbiņi un izskaties ļoti labestīgs cilvēciņš! Tā kā- galvu augšā, mēs esam ar Tevi:)

    AtbildētDzēst
  11. P.S. Tā pārsteiguma pēc vien bija vērts pieteikties-burvīga rotiņa!

    AtbildētDzēst
  12. Paldies! Manī ir iestājies pilnīgs miers...Zinu lieliski, ka par šādām lietām ( kas baksta sirdi, zini, ka k-kas nav tā kā gribētos...) ir jārunā, jo tikai tad droši zinu, ka esmu izdarījusi visu, lai mani uzkalusītu un saprastu, jo burkšķēšana zem deguna tiešām nekādu labumu nedos. Aiijai sētas akmeni nedošu :D , bet arī šī dāvaniņa šoreiz paliks manā mājā padzīvoties, jo, ja reiz nebija lemts aiziet tautiņās, tad jau, lai pa māju...
    Paldies par jaukajiem vārdiem, turpinam jauki sadzīvot bloglandijā, droši izsakot savu viedokli, nebaidoties, ka kāds to pārpratīs un ņems ļaunā. Jauku dienu un, lai tavam bērzam saldas sulas!

    AtbildētDzēst
  13. Meitenes, es no savas cimdu izlozes pieredzes varu teikt, ka vajag termiņu gana ilgu un vēl noteikti pāris dienas pirms termiņa beigām ielikt atgādinājumu- meitenes, piesakieties, kuras vēl nav paspējušas... Man bija līdzīgi, sākumā pieteicās mazāk kā puse no visām izlozes dalībniecēm (es jau biju depresijā, nevienam manus cimdus nevajag) un tad pēdējās dienās pēc atgādinājuma pieteicās vēl kādas 10 pretendentes... Lūk, tāda mana pieredze, varbūt kādam noder! :)

    AtbildētDzēst