piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Elfiņmice.

     Nopirku lillīgu šalli, ko likt pie melnā rudens mēteļa...tad nopirku lillīgu dziju un sapratu, ka gribu pie mētelīša arī siltāku variantu- metos tamborēt micīti ar puļķīti-muļķīti un siltu šalli...pabeidzu, bet vairs pati negribu īsti nēsāt, kamēr  nav satamborēti cimdi un puķīšu soma...top tālāk arī tas.


Modeles lomā pierunāju iejusties savu superīgo kolēģīti...Paldies!

ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Praktiski pirkumi

     Domāju, ka katrā no mums mīt sieviete-praktiskā. Ja vēl nemīt, tad dzīve drīz tur tādu iemitinās...Protams, ka dažādi sadzīviski sīkumi prasa laiku un naudu. Manam maciņam rokdarbi ik pa brīdi skādē ai, ai kā...
     Tā nu biju, piemēram, lētāka filcīša meklējumos. Kas meklē, tas atrod...www.paper4you.lv   Filcīša variācijas, biezums un krāsas neidomājami daudzos variantos; tas, kas vajadzīgs man- 0.27 ls- aptuveni uz pusi lētāks kā rokdarbu veikalos. un tam visam vēl blakus dažādi ziediņi, lapiņas un figūriņas no filča un papīra, kas atvieglo un padara interesantāku rokdarbošanos...Mans guvums šoreiz: 10 loksnes krāsaina filcīša, 4 filca ziediņi, 7 filczemenes. Kopā ar pasta piegādes izdevumiem ~ 5ls



    Sieviete-praktiskā meklē, kur kārtīgi, bez liekas vietas vietas aizņemšanas, noglabāt nesezonas drēbes un viesu segas, spilvenus...Veikalā "Maksima" atradu vakuuma maisus, kas nemaksā tādas lielas naudas kā analogi pie dārgā gala pārdevējiem. Pieejami bija divi izmēri- mazo neatceros, lielais 70*100 cm. Cena bija 1.99 ls, bet, ja pirksi tagad, tad samaksāsi tikai... 0.59 ls  Foto sekojoši četri viesu spilveni un burvju pārvērtības, kad ar putekļusūcēju izsūkts gaiss...



   Jauna lentīšdzija, kas tiešām vairāk līdzinās audumam- nav ne tas pierastais tīmeklītis, ne arī biezā lentīšdzija...vēl nenopirku, bet brošmalas un zābo varētu sanākt forši. Cena aptuveni tāda pati kā citām lentīšdzijām.


 Un, pēdējais, bet ļoti vērtīgais pirkums- keksa formas, kas manā gadījumā noderēs maizes cepšanai. Citur cena ~ 3ls, veikalā "Superlats"...jā, nu protams, ka 1 ls


Lai arī Tev veicas ar praktiskiem un izdevīgiem pirkumiem! Padalies ar savu redzēto- varbūt kādam noder...

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

Turpinu musturot...

    Jā, liela daļa no projektā  iesaistīto rokdarbnieču gabaliņiem jau pabeigta. Pagājušajā svētdienā veltīju laiku tam, lai paslēptu diegu galiņus, saliktu zīmītes ar adresātiem un sabildētu visus gabaliņus. Nedēļas vidū tie sāka savu ceļu pie savām patiesajām saimniecēm. Tikai 4 gabaliņi vēl nav gatavi- divi vēsi zaļi un divi biešu krāsā, bet tas tik tamdēļ, ka pēkšņi mani apsēda ideja par tamborētu somu, kas mani nepalaida vaļā...pieprasa savu laiku...:D

Lill-roz-ceriņu gabaliņi divām musturotājām un viens debesszilais kādai citai...

Kafijas,kakao, bēšīgi un silti brūnie toņi, divi papildināti ar rozā-
gabaliņiem trīs īpašnieces...

Nu, redzi, te divas saimnieces- vienai sarkans ar baltu,
otrai sarkans+balts+melns...

Mani favorītgabaliņi trim rokdarbniecēm;
sevišķi patīk gabaliņš melni-oranžajam burkāndeķim...

Jā, tā tas izskatītos, ja tas viss piederētu man...

Nu, lūk! Daļa darba jau padarīta. Jaunie gabaliņi ceļo pie īpašniecēm, mani arī drīz sāks ceļu pie manis...Ceru, ka uz pavasara pusi darbs kļūs gatavs- vēl jau puse gada priekšā, puse deķa vēl jātapina...

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Pirkstu lelles 2

Labs rīts Tavā mājā! Šoreiz bez liekiem ievadvārdiem- atrādu satapinātās pirkstu lelles...Ja nu Tev arī k-kas noder jaunajiem rokdarbu priekiem...

Filca cimdiņš, lai feini varētu izspēlēt "Vecīša cimdiņu"
 un neviens pirms ārā iešanas nesāktu meklēt savu pazudušo...:D


Kaķuks, lācis un tāds pašapmierināts zaķis...

Lapsa Kūmiņiene vai varbūt Kūmiņš...

Tāds nu mums vectētiņš...mazliet pa tatāru modei ūsas,
bet nu neņem ļaunā...

Suns un vilks...grūti bija to purniņa jautājumu nodiferencēt,
lai labi varētu to atšķirību starp abiem pelēčiem noteikt...

Gailīti jau visi atpazīst, bet uz pirksta maucams kukulītis
 gan ne visur sastopams...

Mans lepnums- mušas jaunkundze, TĀ, ko senajos bērnības laikos varēja
saukt ar Muhu-cakatuhu
Melna brokāta ķermenis, sudrabaina tambordiega kājas un pelēki sudrabainas organzas spārni...

trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

Kā vienkāršas lietas rada prieku un darbotiesgribu

Bija laiks, kad runāju ar daudziem vecākiem, kuri teica, ka mantas dārgas, neko no gribētā nevar nopirkt...Bet tas bija pirms daudziem gadiem. Tagad atkal šur tur dzirdu sarunas, ka bērnam nevar nopirkt tādas lietas, kuras gribētos.
Sāku lūkot apkārt, lai saprastu, kas tad patīk maniem rūķubērniem, kas nāk no dažādi situētām ģimenēm, no ģimenēm ar krasi atšķirīgiem ienākumiem, pirkšanas paradumiem un interesēm.
 Un izkristalizējās dažas lietas...

1. Smilšu bļoda, kura pildīta ar jūras smiltīm un visādiem atradumiem...ģipša kociņi, ko paši bērni gatavojuši, akmeņi, gliemežvāki, čiekuri, korķi, kociņi...

Dažādas mazas suvenīrlietiņas, kas gribot- negribot ienāk mūsu mājā, mantiņas no kinderoliņām...

Smilšu kastei blakus gozējas divas bruņinieku pilis, kas gatavotas no iepakojumu kastēm un wc papīra rullīšiem...arī kāda koka šķila vai miza noder rotaļai...


2. Bēbīšu vanna, kas pildīta ar kastaņiem + dažādi trauki bēršanai, svēršanai, likšanai ar karoti, var izmantot seno veļas stangu, ka mūsu vecmāmiņas izmantoja pie veļas vārīšanas...


3. un 4. lietas, kas daļēji nav nofotografētas- lielas koka ripas būvniecībai. Vispraktiskākās ir normāla šķīvja lieluma ripas, jo tās bērniem vislabāk padodas pārvietošanai, bet noteikti vajag arī lielās, lai savu spēku parādītu :D Un tad vēl roku lelles, par kurām būs atsevišķs stāsts- kā mūsu rūķēnu vecāki apjauta, ka var radīt mantas paši saviem spēkiem, darbojoties kopā ar bērnu...

Lapu rozes rūķubērnu izpildījumā.


Jā, tajās kļavu lapās ir k-kas maģisks...tā iedvesmojos, ka arī saviem rūķubērniem devu uzdevumu- lapu rozīšu gatavošanu.


Visgrūtākie bija tieši siešanas un tīšanas darbi, bet lapas ielocīt pareizā līkumā veicās diezgan labi...

Žēl, ka bija jāpieliek kartam ziedam zīmīte ar gatavotāja vārdu- tā zūd mazliet no romantiskā skata, bet mammas tāpat bija priecīgas...

Ķeram vēl pēdēojo skaistā rudens krāšņumu, lai lietus to nesamērcē pavisam!

pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Lapu rozes, koki un vainags.

      Kā es baudīju svētdienu! Tu pat iedomāties nevari...sveces, kafija, svaigi cepta maize, kamīns...mmm...Un darīju tikai to, ko pati ļoti, ļoti gribēju- "klejoju" pa blogiem ( tā no sirds :D), sakārtoju musturdeķa gabaliņus (tuvākajā laikā atrādīšu, kas sadarīts), devos garā riteņu  izbraucienā ar savu superīgo Gaspažiņu...
      Sen nebiju tā atpūtusies, sen nebiju tā mierīgi, ieelpojot rudens salti smaržīgo gaisu, izstaigājusi savas mīļākās bērnības takas. Izrādās, ka vecais muižas parks joprojām "elpo" savu rimto elpu, upītes plūdums ir nemainīgi lēns, bet ūdeņiem bagāts, tomēr lapas gan laikam bērnībā bija krāsainākas...




    Tikām pie neiedomājami lieliem lapu krājumiem, kuri vakarpusē tika likti lietā. Katru gadu gatavoju lapu kokus un vainagu ārdurvīm, lai gan iekšā smaržo pēc rudens, gan ārā jau mājas ārdurvis sveic atnācējus katrā gadalaikā savādāk. Gaspažiņa ar lielu aizrautību ķērās pie lapu rozīšu gatavošanas...Sen nebiju to darījusi, bet Inese no http://pieineses.blogspot.com/2010/10/kas-isti-ir-meistarklase.html  man lika par to piedomāt veselu nedēļu, tamdēļ beigu galā Gaspažiņa bija dikti laimīga, ka var aiznest skolotājai pašgatavotu pušķi!



Lapu kokus gatavoju divejādus- vienus no vienkārši saspraustām kļavu lapām, kur labi tiek galā arī kārtīgs 3-gadnieks, otrus no locītām kļavu lapām, ko drošu var uzticēt arī lielākam bērnam. Pamatā izmantoju koka zaru vai, kā šajā gadījumā, stutīti, kas palikusi nevajadzīga orhidejai. Tā tiek iestiprināta māla podiņā, kurā ir iepildīt celtniecības ģipsis- viegli pieejams jebkurā māj-dārz-saimniecības lietu veikalā. Sacietē aptuveni 10 minūtēs. Vēl stiprināšanai var izmantot sauso floristikas oāzi, bet ģipsis man patīk labāk...
Lapas pēc izvēles tiek saspraustas uz kociņa haotiskā secībā (kā sirdij gribas) vai iepriekš sašķirojot pēc lielumiem no lielākā uz mazāko. Var klūgas augšgalu rotāt ar kādu rudenīgi akcentu, tāpat arī lapas pašas...Istaba smaržo pēc rudens kamēr lapas sažūst...

Tāda lūk tā feinā brīvdiena, kad var darīt tikai to, ko sirds kāro!

svētdiena, 2010. gada 17. oktobris

Mālojam abas ar Gaspažiņu...

Labrīt! Skaists svētdienas rīts ir klāt- smaržo degoša svece, svaigi uzlieta kafija, tikko cepta maize...Esmu nolēmusi šodien ņemt kārtīgu brīvdienu- braukt ar ričukiem, lasīt rudens lapas, arī musturdeķis gaida savu  laiku. Bet šoreiz gatavojos Tev pastāstīt par to kā man gāja piektdien.
 Bija pienākusi tā diena, kad pati varēju savu Gaspažiņu aizvest uz keramikas nodarbībām Bauskas bērnu un jauniešu centrā. Bieži tā negadās, parasti tas tiek nomenedžēts savādāk.
Jau labu laiku apbrīnoju tur tapušos bērnu un pusaudžu darbus....





Pašai jau arī ļoti gribējās to izmēģināt. Biju nolēmusi, ka aizvedīšu Gaspažiņu uz nodarbībām, tad došos meklēt vismaz plastiku, lai mājās varētu pati arī k-ko palipināt, bet...Gaspažiņa savā bērna atklātībā sāk skolotājai stāstīt, ka mammai jau arī patīk visu ko taisīt, ka mamma arī grib...un mani aicina palikt! Mazliet samulsu, bet ar lielu sirdprieku paliku. Gaspažiņai deguns gaisā, ka var mammu pamācīt kā pareizi stiprinās kopā detaļas, kur kas stāv. Vienvārdsakot labi abām- Gaspažiņas pašapziņa kāpj debesīs, bet es laimīga lipinu!

Uzdevumi nodarbībā bija divi- sagatavot somiņu vai maciņu un maisu cukuram. Kā redzams, Gaspažiņai nepieciešamas sāls, ne cukura maisiņš.


Tapa arī glīta somiņa romantiskai būtnei...



Nu, redz'...nepacietīgākie un darbīgākie  lūdz uzdevumus vēl un vēl- tiek pagatavota arī sava seja, maza bļodiņa un dzimšanas dienas torte...Bet kad es tiku klāt mālam,  tad tik lipināju, lipināju un lipināju...nebeidzami, līdz sirdī miers un visi sliktumi no dvēseles laukā- tāds miers un līdzsvars iestājās. Tāds nu izskatās mans rokoko-barokoko veidojums...

P.S.  Plastiku tā arī nenopirku, lielā laimē aizmirsu arī, ka kefīrs mājās beidzies :D

P.S. 2  Jau izdomju, ko gribētu uztaisīt nākamreiz, kad tikšu pie Gaspažiņas uz keramiku...

svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

Maize.

Sveicieni šajā skaistajā svētdienas rītā! Kārtējā salna nokodusi visus dārzā atrodamos ziedus, pat izturīgākās samtenes-man mazs darbiņš plānojās ar tām, bet šoreiz ne par to. Šoreiz par maizi. Daudzās vietās top izmantotas, tagad popularitāti ieguvušās maizes krāsniņas, arī Laine no http://www.mammasrokas.blogspot.com/ to izmanto,bet manās mājās viss notiek pa vecam, jo manā ledusskapī dzīvo saldskābmaizes ieraugs...
Dzīvo tas klusiņām traukā ar vāciņu un gaida brīvdienas, kad varēs strādāt...


Recepte:
1 litrs silta ūdens,
2 tk sāls,
1 tk cukura,
3/4 glāzes dažādu sēklu-saulespuķes, sezams,linsēklas,
3/4 glāzes klijas un auzu pārslas,
1 kg miltu (parasti lieku uz aci gan rupjos, gan bīdeļmiltus),
2 ēdamkarotes ierauga.

Ieraugu izšķīdina siltajā ūdenī, liek visas sastāvdaļas, samīca, ietaukotā, ar klijām vai auzu pārslām izbārtītā pannā iekšā. Apsedz ar dvielīti un liek siltā vietā rūgt. Esi pacietīga- 12 stundas. Tas nu izskatās tā...



Tad cepeškrāsnī iekša 180 grādos, cept vajag  1stundu...Izņemtu sasmērēju ar ūdentiņu, šajā gadījumā bija pa rokai lauku sviestiņš...mmm! Apsedzu ar vairākiem dvielīšiem, uzmetu pa virsu spilvenu, gaidam, cik nu pacietība liela...Kad deguns un nervi vairs netur, tad ...labu apetīti!



Šodienas plānā arī gatavot maizi, bet tad tā būs ēdama rīt no rīta- ap 16:00-tiem taisīšu ieraugu, lai no rīta, pirms darbiņa var "šaut krāsnī"...šoreiz gribu mēģināt ar žāvētām aprikozēm, plūmēm un rozīnēm, attiecīgi jāieliek laikam arī vairāk cukura. Nez, kas tur izdosies?



P.s. Šodien humpaltirdziņa rīts- Jums gardu svētdienas kafiju, man labus pirkumus! Tiekamies pēc kādām dieniņām!

trešdiena, 2010. gada 6. oktobris

Pirkstu lelles

Urrrā! Atkal jau ar Kāmju mammas svētību esmu atpakaļ dzīvē- bilžas joprojām nesaprotamu iemeslu dēļ nevaru ielikt, bet dzīve un rokdarbošanās straujiem tempiem iet uz priekšu.
Jau kādu laiciņu atpakaļ esmu sākusi savu pēcatvaļinājuma darba cēlienu. Protams, viena no bērnudārza "audzītes" ikdienas sastāvdaļām ir dzimšanas dienas dāvanu darināšana...Tā kā savas dienas pavadu grupiņā ar jauku un klasisku nosaukumu "Rūķīši", tad jau vairākus gadus atpakaļ nolēmu, ka gatavošu saviem bērniem rūķubērniņus- mazus rūķēnus, ko var ērti ielikt plaukstā, samīļot, mazāks- arī droši pazelēt mutē...Citam jau piektais rūķītis šogad nāk ciemos, jo kopā augam jau piekto gadu...
Tradīcijas nevar mainīt, arī šogad- pēdējā bērnudārza gadā katrs tiks pie sava rūķēna...
Bet jāsaka, ka mazie vīriņi nāk ciemos nu jau arī "pārvēstā" izskatā- top arī rūķu meitenes. To visu darinot, sapratu, ka var pagatavot arī daudz dažādas pirkstu lelles, lai var parādīt jebkuru prātā ienākušo pasaku. Tā lēnām top mazlellīšu krājums. Šoreiz atrādu nelielu daļu no lellītēm; varbūt kādā citā reizē safotografēšu arī pārējās teātra groza iemītnieces.

 
Pavasara rūķu meitene

kopbilde ar visu smalko rūķu princesi, kas, protams, ir meiteņu favorīte...

Mazmeitiņa un mazdēliņš...


Mīļa omiņa, kas man pašai patīk vislabāk, sevišķi viņas elegantā
copīte, kas gan nav īsti labi redzama.

Lūk, mazs ieskats leļļuku pasaulē. Ja gribi redzēt kā tādu pagatavot, raksti man ...