svētdiena, 2011. gada 13. februāris

Gatavs!

Izdarīju to...Piektdienu visu, pilnīgi visu veltīju deķa satamborēšanai. Sāku no agra rīta, beidzu kārtīgā naktī. Jau iepriekš bija satamborētas 7 šķērsu rindas, vajadzēja satamborēt vēl 3 un  tad visu pārējo kopā.
Dibens tika pacelts tikai tad, kas savādāk nevarēja- fiksie ēdieni ēdienreizēs, uzslaucīt grīdu un izkārt veļu...viss!
Tad vēlā pēcpusdienā atklājās, ka nepietiek dzijas, lai aptamborētu malu...Nu, ko..."segloju" savu uzticamo braucamo un uz Bausku prom! Tad gan iepirku dziju ar rezervi- izskatās, ka taps arī kāds romantisks plecu lakats vēsiem vasaras vakariem...


   Tādi nu izskatās mani divi metri platuma un divi metri garuma...(Precizitātei- 2.05 * 2.05 metri- uz malas rēķina.)
   Bet patiesībā tie ir divi reiz divi metri prieka, pacietības, mīlestības, ieceru, pārdomu, sarunu, gaidīšanas, cilvēku iepazīšanas. Agri rīti, gari vakari, klusas pusdienas snaudas stundas, garas un aukstas sniega dienas...Tas viss tur ir, tas viss silda ķermeni un garu. Milzīgu PALDIES saku Kastaņmammām 2008 un Agnesei personīgi par iesaistīšanu un praktisko palīdzību tapšanā. Kastaņmammas- virtuālais rokas spiediens jums visām...(zinu, ka mēdzat te ielūkoties...:D )
   Gaspažiņa gāja vakarā gulēt, zinot, ka k-kad naktī deķis tiks pabeigts. Lūdza, lai apsedzu ar deķi, kad tas būs gatavs. Tās emocijas nav aprakstāmas- bērns deķi apskāva, samīļoja un sabučoja...tas viss pa miegam, ar aizvērtām acīm un smaidu uz lūpām...Tāds VIŅŠ ir, man deķis. Un tieši VIŅŠ, jo par TO nav nosaucams...
Tik tās mantības man palicis pēc deķa  pabeigšanas- ar laiku noteikti taps arī spilveni...


   Tad vēl, sašķirojot dziju, izrādijās, ka mājās diezgan daudz sarkano un lilligi-violeto diegu kamoliņu...Sarkanie palikuši pāri pēc kleitiņas, bet lill-rozā atceļojuši no Omītes mājas...Izskatās, ka Gaspažiņa arī tiks pie sava deķa- tas varētu būt no 50 vai 60 gabaliņiem...

Nu, un tas, tā teikt- "sēklai"...neiespringstot un lēnām, termiņu nolieku uz gadu...

18 comments:

  1. nu malacis - ārprāc, šitādā tempā. Protams, ka mīļš tas deķis, kā nu savādāk!!!
    Tu to Gaspažiņas deķi varēji "sadalīt" te pa blogdraugiem, piemēram, lai uz Laines tusiņu saved Tev saražotos gabaliņus :) Tas nu gan būtu viens varens "piemiņdeķis"!!! Mēs taču te tik daudzas sekojām un jutām līdz tapšanas procesam, esam jau tikpat kā iesaistītas... :)))

    AtbildētDzēst
  2. Wow, Inese, ģeniāla ideja! Bet pašām arī tad jāķeras pie deķu gatavošanas- ko tad es lai gādāju pretī?

    AtbildētDzēst
  3. Deķis izdevies buuuurviiigs! Un es mierīgu sirdi kopējas idejas vārdā varētu pieteikties kādu gabaliņu Gaspažiņas deķim notamborēt!

    AtbildētDzēst
  4. Sveicu ar LIELdarba pabeigšanu!
    Un redz, tik traki nemaz nebija, ja jau domā par nākamo deķi. :cP

    AtbildētDzēst
  5. cik burvīgs deķis tev ir sanācis.Kā tāds sveiciens pavasarim, tik saulains. Tavs deķis ir uzrunājis mani!

    AtbildētDzēst
  6. :)) pavasarīgs deķis! Gaspažiņai būs ko pētīt - tik dažādi kvadrātiņi, kamēr pie sava "pētāmā" deķa tiks! Un ar Taviem darbošanās tempiem tas nemaz nebūs ilgi! :)))

    AtbildētDzēst
  7. kāpēc Tev būtu kas jādod pretī??? Vai nevari vienkārši saņemt dāvanas? - Es nu noteikti uzražotu kādu gabaliņu tāpat vien, no sirds :)
    Skat, Una arī gatava kopējai idejai pievienoties. Gan jau vēl kāds pievienotos :) Un tad jau skaties, pašai vajadzētu tik kādu drusku piebimborēt klāt... - un kāds prieks mums visām būtu redzēt galarezultātu!!!

    AtbildētDzēst
  8. Kolosāli!Tāds darbiņš!!! -ticu ka tas silda un sildīs daudzreiz vairāk par visiem citiem deķīšiem,jo šim taču tik daudz siltuma ieadīts -mīlestība!!!

    AtbildētDzēst
  9. Jaukie vārdi silda sirdi, bet vēl vairāk mani pārņem prieks tad, kad redzu jūsu nesavtīgo piedāvājumu. Mazliet mulstu par peidāvājumu saņemt gabaliņus Gaspažiņas deķim, bet sirds gavilē...Tas ir tik īpaši- cilvēksi, kas mani nekad nav sastapuši, ar mani nekad nav runājuši, piedāvā man tik perosnisku dāvanu! Atzīstos-labprāt pieņemu jūsu piedāvājumu...;)

    AtbildētDzēst
  10. Ļoti liels darbs padarīts, tas vedina uz nākamo varoņdarbu!Arī es piesakos uz kādu gabaliņu...Esmu jau salikusi divus musturdeķus iekš Musturs.lv
    Pati visu laiku sevi mudinu uz tādu varoņdarbu kā Tavējais, kad viss notiek pašai, bet nevaru saņemties...Lai Tev veicas arī ar nākamo un izmanto dāvināšanas prieku!

    AtbildētDzēst
  11. Anna, lūdzu ieliec rakstiņu par krāsām, izmēriem un vēlmēm, kādu Tu domā Gaspažiņas deķi, lai tie, kas vēlas kaut ko uzcakināt, var droši piedalīties, nebaidoties, ka būs kaut kā netā vai šitā :) Un arī kaut kādu laiciņu, kad to visu Tev nodot (par Laines tusiņu jau es tik tā ieminējos, nemaz nezinu, vai Tu uz turieni taisies :D) - par pastu, baidos, ka mana uzticība šim iestādījumam ir zudusi :(
    Es domāju, ka ir daudzi, kas uz veselu Musturdeķi nesaņemas (piemēram, es :D), bet labprāt izmēģinātu, kā tas ir cakināt noteikta izmēra kvadrātiņus :) Kas zin, varbūt iepatīkas un tālāk jau dodas pie Musturdāmām uz savu lielo deķi :D Ja to visu pavērš no šitās puses, tad Tu mums izdari pakalpojumu, nevis ko lūdz :)

    AtbildētDzēst
  12. Baigi lielais darbiņš padarīts! Malacis! Bet skatos, ka meitenes te velk uz pasaules rekordu :) lai veicas ar nākamo deķīti.

    AtbildētDzēst
  13. Skaists deķis :) Man nav sava bloga, tomēr arī labprāt uzdāvinātu Tev kādu gabaliņu vēl vienam deķim :)
    Andra

    AtbildētDzēst
  14. Biene- paldies par jaukajiem vārdiem. Pati gan neesmu radījusi visus sava deķa gabaliņus- 44 gabali ir iegūti maiņas ceļā, 56 ir manis pašas.
    Inese- sāku nopietni apsvērt tavu ideju...
    Andra- tu mani tiešām samulsināji! Labi, šitās trakās blogotājas, to es vēl saprotu, bet cilēks, kas vienkārši izrāda laipnību un lasa manus "rakstījumus"...mmmm, jūtos vienkārši neizsakāmi pagodināta!

    AtbildētDzēst