Vecie krēsli iegūst jaunu dzīvi !

    Vecie krēsli jau sen nelika mani mierā- kāds nolikts "bukūzītī" pastāvēt maliņā, kādam meituks skritulenes regulāri uzmet virsū, cits vispār ķiršudārzā atstāts...nolēmu tikt ar krēslu sāpi galā, ļaut visiem sakopties un sākt jaunu dzīvi pie ģimenes ēdamgalda...atlika vien izlemt to, kā to darīt...
   Regulāri apmeklējot savu iemīļoto rokdarbu veikalu Bauskā, spītīgi gāju krāsu plauktiņam garām ,jo vienmēr esmu teikusi, ka zīmēšana un krāsas nav man, bet nu bija jāpiestāj- izvēlējos akrila krāsas siltos  tonīšos...
   Akrila krāsas ir feinas ar to, ka neož ( atšķirībā no alkīda krāsām), kamēr nav izkaltušas, tās var nomazgāt ar ūdeni, droši var dot lielākam bērnam, jo gatavotas uz ūdens bāzes...nopirku 2 lielākus, 2 mazākus trauciņus', bet tad sapratu, ka tas jau tik ornamentam...jādodas uz celtniecības preču veikalu, kur jauka pārdevēja gatava sajaukt man vēlamo krāsas toni...sanāk tāds viegls persiku tonītis, kas uz krēsla izskatās...piena balts, bet tas jau tik vēlāk atklājas....tad nu rādu savus "večukus"....

 tādi nu tie mani "večuki " izskatās,
viņi ir veseli 5, viens gan mazliet cita "fasona", bet
pa baram arī tas tika uz jaunināšanas procedūrām...

Ķeramies klāt krāsošanas darbiem...sēdvirsma un muguras balsti tiek krāsoti 3 reizes, kājām pietiek ar 2 reizēm....atkārtoti tiek krāsots tad, kad šķiet, ka ieriekšējā kārta jau nožuvusi- pie mūsu siltās vasaras dieniņas tas notiek stipri ātri- kamēr pindzelē krēsla kājas, tikmēr sēdvirsma jau gatava...

Dekorēšanai izmantoju jau pieminētās akrila krāsiņas, kas pirktas rokdarbu veikalā, tur pat arī var atrast jaukus šablonus, ko var izmantot tad, ja zīmēšana, tāpat kā man, nav stiprā puse; izmantoju arī pasen izgrieztu taurenīša šablonu, kuru pagatavoju no dokumentu vāciņiem...

Tad tik liek izvēlētajā  vietā šablonu virsū un klāj krāsu- var gan ar švammi, gan ar otu, kā ērtāk...

Kad no sirds pastrādāts, tad rezultāts apmierina...bet kad pastrādā visu dienu, tad pieci jauki krēsli var ienākt Tavā mājā- katrs ar savu raksturu un iezīmēm, kas atbilst sēdētāja gaumei...

manam "gaspaģinam"...

meitiņa gribēja krēslu ar rozēm...

mūsu "babiņa" tika pie mierīga sēžamā...

man tiek tāds trakāks "rožu beņķis", ko  man Princese atmainīja pret maigo rožu krēslu....

un tad vēl kāds krēsls  nejaušam viesim, kam labpatiksies apciemot mūsu ēdamgaldu....

Tā manā mājā atkal ienāca krēsli- ar savu seno dvēseli, bet jaunā tērpā...Lai arī Tev veicas kādai senākai lietai atgriezt tās skaisto dzīvi!