sestdiena, 2010. gada 21. augusts

Kreļļi

   Nu, redzi kā....šūšana tomēr nav man stiprā puse, tamdēl šūšanas un pāršūšanas darbi stāv lielajā grozā un gaida manu spēku un iedvesmu. Pa ceļam gadījās krelles...
    Mana Gaspažiņa arī labprāt pievienojas mammas kreļļu lādes priekiem, viņas kontā pat ir pāris jauki auskariņu pāri, kas nonākuši manā īpšumā, bet līdz krellēm vēl nebijām tikušas. Pagājušajā nedēļā vadīju kādu pērlīšu vēršanas darbnīciņu palielākām meitenītēm. Nolēmu pamēģināt arī ar savu Gaspažiņu...

Pērlīšu lielums, izskats un krāsa ir pēc Gaspažiņas izvēles...
Mans mammas norūpējušais skatiens piestāja pie gaiši zilajām
sēkliņpērlītēm, kas noteikti liks pamatīgi augt Gaspažiņas pacietības
maisiņam, bet tam jau tie septiņi gadi ir domāti....
Vērts tika ar lielu pacietību, pa vairākiem piegājieniem un....ar lielu prieku
par gaidāmo rezultātu!


Nu, lūk! Tik daudz pērlītes Gaspažiņai izdevās savērt ...
Zilās sēkliņpērlītes palika pāri, bet man par lielu prieku, mazāk kā biju iedomājusies-
Atkārtoti pārliecinos, ka laiks laist Gaspažiņu uz skolu!
Tad iesākām makšķerauklas tamborēšanas darbus- tie arī vedās lēnām,
ar pārtraukumiem un mammas palīdzību, bet
kopīgiem spēkiem līdz galam tikām....sasējām abus tamborējuma galus un
salikām krellēs tā kā mammas mēdz likt ap kaklu ļoti garas pērļu virtenes, pārsējām ar to pašu makšķerauku...


UN GASPAŽIŅA IR LAIMĪGA!







P.S.  Šī brīža pieprasītākais telefona modelis!!!


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana