pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Lapu rozes, koki un vainags.

      Kā es baudīju svētdienu! Tu pat iedomāties nevari...sveces, kafija, svaigi cepta maize, kamīns...mmm...Un darīju tikai to, ko pati ļoti, ļoti gribēju- "klejoju" pa blogiem ( tā no sirds :D), sakārtoju musturdeķa gabaliņus (tuvākajā laikā atrādīšu, kas sadarīts), devos garā riteņu  izbraucienā ar savu superīgo Gaspažiņu...
      Sen nebiju tā atpūtusies, sen nebiju tā mierīgi, ieelpojot rudens salti smaržīgo gaisu, izstaigājusi savas mīļākās bērnības takas. Izrādās, ka vecais muižas parks joprojām "elpo" savu rimto elpu, upītes plūdums ir nemainīgi lēns, bet ūdeņiem bagāts, tomēr lapas gan laikam bērnībā bija krāsainākas...




    Tikām pie neiedomājami lieliem lapu krājumiem, kuri vakarpusē tika likti lietā. Katru gadu gatavoju lapu kokus un vainagu ārdurvīm, lai gan iekšā smaržo pēc rudens, gan ārā jau mājas ārdurvis sveic atnācējus katrā gadalaikā savādāk. Gaspažiņa ar lielu aizrautību ķērās pie lapu rozīšu gatavošanas...Sen nebiju to darījusi, bet Inese no http://pieineses.blogspot.com/2010/10/kas-isti-ir-meistarklase.html  man lika par to piedomāt veselu nedēļu, tamdēļ beigu galā Gaspažiņa bija dikti laimīga, ka var aiznest skolotājai pašgatavotu pušķi!



Lapu kokus gatavoju divejādus- vienus no vienkārši saspraustām kļavu lapām, kur labi tiek galā arī kārtīgs 3-gadnieks, otrus no locītām kļavu lapām, ko drošu var uzticēt arī lielākam bērnam. Pamatā izmantoju koka zaru vai, kā šajā gadījumā, stutīti, kas palikusi nevajadzīga orhidejai. Tā tiek iestiprināta māla podiņā, kurā ir iepildīt celtniecības ģipsis- viegli pieejams jebkurā māj-dārz-saimniecības lietu veikalā. Sacietē aptuveni 10 minūtēs. Vēl stiprināšanai var izmantot sauso floristikas oāzi, bet ģipsis man patīk labāk...
Lapas pēc izvēles tiek saspraustas uz kociņa haotiskā secībā (kā sirdij gribas) vai iepriekš sašķirojot pēc lielumiem no lielākā uz mazāko. Var klūgas augšgalu rotāt ar kādu rudenīgi akcentu, tāpat arī lapas pašas...Istaba smaržo pēc rudens kamēr lapas sažūst...

Tāda lūk tā feinā brīvdiena, kad var darīt tikai to, ko sirds kāro!

7 komentāri:

  1. :D apskaužama svētdiena un darbi tik iespaidīgi, ka pilnīgi jūtama kļavu lapu smarža :)

    P.S. Par to lapu krāsainību - kad es gaudos mammai, ka nevaru atrast skaisti sārtas lapas, viņa man teica, ka šogad laikapstākļi nav bijuši tādi, lai lapas sakrāsotos... Viņa man dārznieks pēc aicinājuma, izglītības un profesijas, tāpēc noticēju, neprasot skaidrojumu, kas tad īsti krāso tās lapas...

    AtbildētDzēst
  2. Svētdiena tiešām izdevusies, vēl tagad sēžu un smaidu!
    Par tām lapu krāsām-KĀ VAR NEBŪT PAREIZI LAIKAPSTĀKĻI? Vasara taču bija tik bagāta ar sauli un lietu, lietu rudens arī neatpaliek ar sauli un asajām rudens salnām...Inese, lūdzu noskaidro, kas tie ir par laikapstākļiem.

    AtbildētDzēst
  3. Atceros, bērnībā katru rudeni stingri nolēmu savā dzimšanas dienā (oktobra otrajā pusē) māju izrotāt ar kļavu lapu virtenēm. Parasti pusi mēneša uztraucos, ka lapas nav sākušas krāsoties, pēc tam - ka jau nobirušas. :DD

    Starp citu, mūspusē ir arī sarkanas kļavu lapas. Bērnībā man mācīja, ka sarkanā krāsā tās krāsojas pēc salnām. Cik tas patiesi, nezinu.

    AtbildētDzēst
  4. skaista svētdiena bijusi... iedomājos to rudens smaržu..mm.. laikam arī man savā mājā tā jāienes ;)

    AtbildētDzēst
  5. noskaidroju :D - kā jau Kāmju mamma teica, vainīgas salnas :) Bet visām kļavām nemaz i neizdodas nosarkt, dažas tā arī paliek jaunavīgā dzeltenumā. Palielam tas tik un tā esot dabas noslēpums, kā tas tiek panākts, jo ne tikai dažādām kļavām ir dažādi iekrāsojuma veidi, bet arī viena koka ietvaros visādi gadās :)
    Tā nu būsim tiktāl izglītojušās :D

    AtbildētDzēst
  6. Jā, man jau ar' šķita, ka salnas tur pie vainas, bet mūspusē tās kārtīgas, tamdēl brīnos, ka tikai dzeltenas varējām atrast...

    AtbildētDzēst